Ziemeļmaķedonijas premjers Zorans Zaevs sestdien aicināja sarīkot parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas sakarā ar Eiropas Savienības (ES) atteikšanos sākt iestāšanās sarunas ar valsti, kas bija Zaeva administrācijas galvenais mērķis.
"Es ierosinu organizēt ātras pirmstermiņa vēlēšanas, kurās jūs, pilsoņi, pieņemsiet lēmumu par ceļu, kādu mēs iesim," televīzijā pārraidītā uzrunā pavēstīja Zaevs.
"Pirms divām dienām notika milzīga netaisnība," paziņoja Zaevs, ES līderu nespēju vienoties sākt iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju nodēvējot par "milzīgu, vēsturisku kļūdu".
Zaevs pavēstīja, ka oficiāli ierosinās ārkārtas vēlēšanu rīkošanu prezidentam Stevo Pendarovskim svētdienas pēcpusdienā, kad paredzēta visu politisko līderu tikšanās.
ES līderu sarunas Briselē par iestāšanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju šonedēļ beidzās bez vienošanās, jo pret sarunu sākšanu iebilda Francijas vadītā valstu grupa.
Jautājums par ES iestāšanās sarunu sākšanu ar abām Rietumbalkānu valstīm ES līderu dienaskārtībā nonāca otrdien, kad Francija ar Nīderlandes un Dānijas atbalstu bloķēja sarunu uzsākšanas apstiprināšanu ārlietu ministru līmenī.
Albānija un Ziemeļmaķedonija pauda vilšanos par tādu ES rīcību. Tāpat uz vienošanos bija cerējušas vairākas ES dalībvalstis un bloka paplašināšanās komisārs Johanness Hāns, kurš atzina, ka ES ar šādu rīcību nepilda savus solījumus.
Daudzi bažījas, ka sarunu sākuma atlikšana varētu Rietumbalkānu valstis tuvināt Krievijai un Ķīnai.
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers piektdien brīdināja, ka ES līderi pieļāvuši nopietnu kļūdu, neļaujot sākt iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju.
"Tā nav neveiksme, tā ir kļūda. Es tiešām esmu apjukumā," Tusks sacīja žurnālistiem. "Abas valstis ir nokārtojušas eksāmenus. Es nevaru to pašu teikt par mūsu dalībvalstīm."
EK iepriekš jau bija atzinusi, ka abas valstis ir izdarījušas pietiekami, lai mazākais sāktu sarunas, tomēr Francijai bija iebildumi pret abām valstīm, bet Dānijai un Nīderlandei - pret Albāniju.
Arī Junkers norādīja, ka ir "stipri vīlies" par samita neveiksmi.
"Tā ir liela vēsturiska kļūda, un es ceru, ka tai būs tikai pagaidu raksturs un tā nepaliks iemūžināta kolektīvajā atmiņā kā vēsturiska kļūda," pauda Junkers.
Francijas prezidents Emanuels Makrons aizstāvēja savus iebildumus pret iestāšanās sarunu sākšanu, norādot, ka šis nav īstais brīdis jaunu dalībvalstu uzņemšanai.
"Mēs neesam pareizajā ritmā," viņš sacīja, kā piemēru minot apstākli, ka blokam, domājams, būs vajadzīgi 20 gadi, lai reaģētu uz 2008. gada finanšu krīzi, radot spēcīgu banku sistēmu.
"Es atvainojos, ka vienmēr nepakļaujos vairākuma tirānijai," žurnālistiem Briselē sacīja Makrons. "Es cenšos darīt to, kas ir pareizi politiskajā un stratēģiskajā līmenī."
Vienlaikus viņš cildināja Skopji un Tirānu, kas veikušas "dziļas pārmaiņas ar lielu drosmi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
