Junkera (ne)sasniegtais un kurdu nodošana: pieci būtiski jautājumi, ko šonedēļ skata Eiroparlaments  (16)

Vairāk nekā 700 deputātu no visām dalībvalstīm izskatīs desmitiem dažādu jautājumu, no kuriem daļa tiks pieņemti zināšanai, daļā tiks apstiprināts EP viedoklis, bet daļā pieņemti valstīm saistoši lēmumi.

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar svarīgākajiem šonedēļ izskatāmajiem jautājumiem.

EP deputāti sarunā ar Žanu Klodu Junkeru otrdienas rītā izvērtēs, ko aizvadītajā piecgadē paveikusi viņa vadītā Eiropas Komisija.

Kopš stāšanās amatā 2014. gada 1. novembrī Junkera komisijai nācies risināt daudz problēmu, tostarp "Brexit", eirozonas krīzi, klimata pārmaiņas, jauniešu bezdarbu, migrāciju, ārvalstu iejaukšanos demokrātijas procesos un dezinformāciju, pamattiesību un tiesiskuma pārkāpumus, digitalizācijas radītos izaicinājumus, starptautiskās spriedzes saasināšanos un neskaitāmos bruņotos konfliktus pie ES ārējas robežas.

Otrdienas rītā debatēs EP deputāti novērtēs Junkera komisijas sniegumu šo problēmu risināšanā.

Tāpat Otrdienas rītā EP deputāti izvērtēs ES dalībvalstu vadītāju 17.-18. oktobra tikšanās rezultātus.

Galvenie jautājumi Eiropas galotņu sanāksmes darba kārtībā bija sarunas par ES ilgtermiņa budžetu, stratēģiskās prioritātes nākamajiem pieciem gadiem (ar jaunievēlētās EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzrunu) un klimata pārmaiņas.

Atsevišķa sanāksme 17. oktobrī 27 dalībvalstu sastāvā bija veltīta "Brexit". Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons nosūtījis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli ar lūgumu pagarināt "Brexit" termiņu.

Pašreizējā vienošanās nosaka, ka Apvienotajai Karalistei jāatstāj Eiropas Savienība līdz 31. oktobrim — pēc tam, kad 2019. gada 10. aprīlī Eiropadome nolēma apmierināt Apvienotās Karalistes valdības lūgumu pagarināt 50. pantā noteikto izstāšanās termiņu.

Debatēs piedalīsies Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Eiropas Parlaments trešdien pieņems nostāju par ES nākamā gada budžetu, prasot vairāk līdzekļu cīņai pret klimata pārmaiņām, jauniešu bezdarbu, kā arī Erasmus+, migrācijai un ārpolitikai.

EP deputāti sagatavotajā rezolūcijas projektā uzsver, ka 2020. gada ES budžetam jākļūst par nākamās daudzgadu budžeta (no 2021. līdz 2027. gadam) pamatu un jāsniedz atspēriena punkts ES jaunās paaudzes programmu uzsākšanai.

Tāpat EP deputāti prasīs palielināt Komisijas ierosināto budžetu, papildinot to par vairāk nekā diviem miljardiem eiro klimata aizsardzībai. Viņi plāno prasīt arī vairāk finansējuma Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) un Erasmus+, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, digitalizācijai, migrācijai un ārpolitikai, tostarp arī attīstības un humanitārajai palīdzībai.

Plenārsēdes balsojums aizsāks trīs nedēļu ilgās likumdošanas sarunas ar ES Padomi, lai panāktu abu iestāžu vienošanos un Parlaments laikus apstiprināt nākamā gada budžetu 2019. gada novembra II plenārsesijā (no 25. līdz 28. novembrim).

Savukārt trešdienas rītā EP pārrunās Turcijas militāro operāciju Sīrijas ziemeļos, bet ceturtdien savu nostāju apstiprinās rezolūcijā.

Turcijas armija vairāk nekā pirms nedēļas Sīrijas ziemeļaustrumos sāka operāciju pret kurdu vadītajiem spēkiem, pēc tam, kad ASV karaspēks bija apgabalu atstājis. Kurdu kaujinieki sniedza nozīmīgu atbalstu ASV armijai, lai pieveiktu islāma teroristu grupējumu Daesh.

Kurdu vadītā alianse ir lūgusi palīdzību Sīrijas valdībai, kuru atbalsta Krievija. Savukārt ASV gatavo sankcijas pret Turciju, atbildot uz tās militārajām darbībām. Vairāk par kurdu nodošanu iespējams lasīt šeit.

Pēc trešdienas rītā notiekošajām debatēm EP ceturtdien balsos arī par rezolūciju.

Trešdienas pēcpusdienā EP deputāti atkārtoti uzsvērs atbalstu pievienošanās sarunu sākšanai ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.

ES dalībvalstu ministriem, kas 15. oktobrī tikās Luksemburgā, tā arī neizdevās panākt vienprātību par pievienošanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedonijas Republiku, neraugoties uz to, ka lielākā daļa dalībvalstu izdarīja ievērojamu spiedienu sākt sarunas.

Eiropas Parlaments iepriekšējās sarunās ir paudis stingru atbalstu sarunu sākšanai ar abām valstīm.

Jau ziņots, ka Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska un EK prezidenta Žana Kloda Junkera ieskatā ES līderi pieļāvuši nopietnu kļūdu, neļaujot sākt iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju,