Ozona slāņa caurums virs Zemes Dienvidpola samazinājies līdz zemākajam līmenim kopš tā atklāšanas pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA).
Pašlaik vidējā ozona slāņa cauruma platība sasniedz 10 miljonus kvadrātkilometru, bet parasti septembra beigās oktobra sākumā normālos laikapstākļos tas palielinās līdz 20,7 miljoniem kvadrātkilometru.
Par ticamāko versiju, kāpēc ozona caurums samazinājies, zinātnieki uzskata nevis cilvēces centienus samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, bet gan laikapstākļu izmaiņas.
"Tās ir lieliskas ziņas par ozonu Dienvidu puslodē. Bet ir svarīgi atzīt, ka tas ir augstāku stratosfēras temperatūru dēļ. Tā nav zīme, ka atmosfēras ozons pēkšņi ātri atjaunojas," skaidro NASA speciālists Pauls Ņūmens.
Lai hlors gaisā pārvērstos vielās, kas kaitē ozonam, ir nepieciešamas zemākas gaisa temperatūras, bet siltākā temperatūrā kaitīgie mākoņi izšķīst, skaidro speciālists.
Šogad temperatūra atmosfērā bijusi 16 Celsija grādus virs vidējā rādītāja.
Ozons stratosfērā slāpē Saules kaitīgo ultravioleto starojumu, kas var izraisīt ādas vēzi, kataraktu, vājināt imūnsistēmu un kaitēt augiem.
Ozona slāni bojā mākslīgie hlora savienojumi, kas atmosfērā var saglabāties 100 gadus. Reakcijas efekts visvairāk pamanāms virs Antarktikas īpašo atmosfēras un ķīmisko apstākļu dēļ.
1987. gadā tika izstrādāts Starptautiskais Monreālas protokols ozona slāņa glābšanai. Tas aizliedza daudzu hlora savienojumu ražošanu, ko izmanto ledusskapjos un aerosolos. Pēc tam ozona caurums pakāpeniski sāka samazināties.
Saskaņā ar zinātnieku aplēsēm ozons virs Antarktikas 1980. gada līmenī atjaunosies ap 2070. gadu. Ozona slāņa caurums maksimālo izmēru sasniedz septembrī un oktobrī, bet pēc tam uz decembra beigām izzūd līdz nākamajam gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
