Demonstranti nesa indiāņu un valsts karogus, kā arī dziedāja pretošanās dziesmas no Augusto Pinočeta diktatūras laika.
Santjago gubernatore Karla Rubilara tviterī nosauca to par "vēsturisku dienu" un atzinīgi novērtēja "apmēram miljona cilvēku mierīgu gājienu, kas pārstāv sapni par jaunu Čīli".
Protesti un nekārtības sākās 18.oktobrī kā reakcija uz metro biļešu cenu palielināšanu, bet strauji pārauga plašākā kustībā pret dzīves dārdzību un sociālekonomiskajām problēmām, tostarp sabiedrības noslāņošanos.
Konservatīvais miljardieris Piņera šonedēļ atvainojās par to, ka nebija paredzējis sociālu nemieru izcelšanos, un paziņoja par vairākiem pasākumiem, tostarp minimālo algu un pensiju paaugstināšanu. Viņš arī paziņoja par plāniem izbeigt ārkārtas stāvokli un atcelt nakts komandanta stundu.
Prezidents piektdien aicināja parlamentu "steidzami apstiprināt šos projektus, nevis tik daudz strīdēties un debatēt".
Protestu gaitā izceļoties vardarbībai, tika postītas metro stacijas, dedzināti un izlaupīti lielveikali, sadauzīti luksofori un autobusu pieturas, kā arī uzceltas un aizdedzinātas barikādes ielās. Varas iestādes dislocēja Santjago apmēram 20 000 policistu un karavīru, kā arī lietoja asaru gāzi un ūdens lielgabalus demonstrantu izklīdināšanai.
Saistībā ar protestiem ir gājuši bojā 19 cilvēki, un piecos no šiem nāves gadījumiem tiek vainoti drošības spēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!