Otrdien Zviedrijas Parlamentā Stokholmā sākās ikgadējā Ziemeļvalstu Padomes sesija, kas vienuviet pulcē Ziemeļvalstu ministrus, politiķus un ekspertus.
Sesija notiek no 29. līdz 31. oktobrim un šogad tā ir veltīta tādām tēmām kā klimata pārmaiņas, ilgtspējība un drošība.
Sesijā piedalīsies 87 Ziemeļvalstu parlamentārieši no Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Fēru salām, Grenlandes un Olandes, kā arī Ziemeļvalstu premjerministri, ministri un citi augsta ranga politiķi un ierēdņi. Kā ierasts, katru gadu sesiju apmeklē arī Baltijas valstu pārstāvji.
Blakus galvenajām tēmām sesijā tiks spriests arī par dzimumu līdztiesību, 5G tehnoloģiju drošības jautājumiem, bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu un integrāciju, kā arī par Ziemeļvalstu reģionu kā ilgtspējīgas akvakultūras un jūrniecības ekonomikas līderi.
2020. gadā Padomes vadību rotācijas kārtībā pārņem Islande. Ziemeļu Padomes sesijas laikā Islande prezentēs jauno darbības programmu. Galvenie temati nākamajā gadā būs viltus ziņu apkarošana, iestāšanās par bioloģisko daudzveidību, kuru apdraud klimata pārmaiņas, piesārņojums un citi draudi, kā arī saišu stiprināšana starp Ziemeļvalstīm.
Ziemeļvalstu padomes sesijas laikā otrdienas vakarā tiks pasniegtas arī piecas Ziemeļu padomes balvas – mūzikas, literatūrā, bērnu literatūrā, kino mākslā kā arī par sasniegumiem vides jomā. Kā viena no nominantēm vides jomas jautājumu risināšanā ir arī zviedriete un vides aktīviste Grēta Tūnberga.
Ziemeļvalstu Padomes sesija notiek katru gadu, rotējošā kārtībā tās prezidentūru uzņemas kāda cita Ziemeļu valsts. Ziemeļvalstu Padomes sesija ir parlamentārās sadarbības augstākā lēmējinstitūcija un lielākais politiskais notikums reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!