Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs šonedēļ atklāja valsts prioritātes, nākamgad pārņemot Eiropas Savienības prezidentūru. Par vienu no galvenajiem darbiem ES jaunākās valsts premjers izcēla kohēzijas fondu saglabāšanu arī nākamajā plānošanas periodā, vēsta "Euractiv".
Prezidentūra ES Padomē katrai dalībvalstij sešus mēnešus rotācijas kārtībā ļauj kļūt par galveno ES Padomē – vadīt visu līmeņu sanāksmes, ierosināt pamatnostādnes un virzīt nepieciešamos kompromisus uz lēmumu pieņemšanu. Horvātija apņēmusies fokusēties uz centieniem politiku veidot atbilstoši "Eiropa, kas attīstās, Eiropa, kas savieno, Eiropa, kas aizsargā un Eiropa, kas ir ietekmīga" principam. Plenkovičs pieteikumā uzsvēra, ka atbilde izaicinājumiem ir vēl spēcīgāka savienība.
Apzinoties, ka "prezidentūra tuvojas izšķirošā laikā ne tikai Eiropai, bet pasaulei", Horvātijas premjers par galvenajām savas valsts prezidentūras prioritātēm uzsvēra ilgtermiņa budžetu un daudzgadu finanšu shēmu. Šie sauso vārdu salikumi cita starpā ietver lemšanu par Horvātijai, Latvijai un daudzām citām mazāk attīstītām ES valstīm tik būtiskajiem kohēzijas fondiem.
Horvātija, būdama viena no Kohēzijas draugu grupas loceklēm, sola iestāties par to, lai kohēzijas politikas īstenošanai atvēlētā ES budžeta daļa nesamazinātos, turklāt minimālā līdzfinansējuma daļa netiktu palielināta no 15% uz 30%, kā to rosinājušas vairākas ES donorvalstis. Horvātija uzsver, ka, palielinot līdzfinansējuma daļu, vairumu projektu, jo īpaši reģionos, tā vairs nevarētu īstenot.
Plenkovičs sola prezidentūras laikā pastiprinātu uzmanību veltīt arī sociālajiem jautājumiem Eiropas savienībā, kā ar aktualizēt ES-Rietumbalkānu valstu attiecību jautājumus. Cita starpā Zagrebā maijā plānotajā ES samitā varētu atkal tikt pārskatīts ES paplašināšanās jautājums, potenciāli atverot iestāšanās sarunas ar kādu no kandidātvalstīm, piemēram, Ziemeļmaķedoniju, kas uzaicinājumu gaidīja jau šoruden.
Horvātija par aktuāli risināmu problēmu uzskata arī dzimstības palielināšanu, kas ir īpaši sāpīgs jautājums savienības austrumu valstīs. Līdzīgi kā Latvijā, horvāti vēlas risināt arī savienojumu, tostarp ceļu, enerģētikas un digitālās infrastruktūras, problēmas.
Balkānu valsts savas prezidentūras plānus saskaņojusi ar gaidāmās Urzulas fon der Leienas vadītās Eiropas Komisijas stratēģisko plānu 2019-2024. gadam, atzīmē "Euractiv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
