Institūta vecākā līdzstrādnieka un universitātes profesora Ričarda Hūkera rakstītājā ziņojumā "Kā aizstāvēt Baltijas valstis" atzīmēts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošībai visās trīs valstīs nepieciešams ieviest divus gadus ilgus obligāto dienestu, kā arī paredzēt dāsnu atalgojumu tiem, kuri pēc tā izvēlas kļūt par profesionāliem karavīriem un virsniekiem.
Šādas reformas radītu pietiekamu sauszemes spēku izmēra un kvalitātes uzlabojumu, kas turklāt kopumā izmaksātu mazāk par pietiekami lielas profesionālas armijas uzturēšanu, teikts ziņojumā. Ziņojums gan nepiemin, ka kopš 2007. gada 1. janvāra, kad NBS no obligātā militārā dienesta pilnībā atteicās, Latvijā vairākkārt rosināts to atjaunot (šāds priekšlikums pirmoreiz skaļāk izskanēja jau 2009. gadā), bet 2016. gadā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis paziņoja, ka Latvija to nemaz nevarot atļauties.
"The Jamestown Foundation" institūts savukārt uzsver, ka NATO sauszemes spēku klātbūtnes vēl lielāks palielinājums Baltijas valstīs šobrīd nav politiski iespējams un līdz ar to spēki jāmeklē pašu valstu iekšienē. Šāda pieeja prasītu lielu atbalstu no valstu lielākajiem sabiedrotajiem, taču pašām Baltijas valstīm jāsaņemas spert pirmo soli. Ziņojumā atzīmēts, ka, "lai gan Baltijas valstīm ir neliels iekšzemes kopprodukts un iedzīvotāju skaits, tās ir spējīgas izdarīt daudz vairāk nekā patlaban".
Ziņojums atzīmē dažus būtiskus faktus - visās trīs Baltijas valstīs kopumā dzīvo ap sešiem miljoniem cilvēku, bet visu trīs valstu bruņotajos spēkos kopā dien tikai ap 22 000. Turklāt šis salīdzinoši nelielais dienējošo skaits daļēji panākts, Lietuvai pirms dažiem gadiem atjaunojot daļēju deviņu mēnešu obligāto dienestu.
Pavisam neliels skaits cilvēku deviņu līdz vienpadsmit mēnešu ilgu obligāto dienestu iziet arī Igaunijā, veidojot nepilnu pusi no kopumā 6600 Igaunijas Bruņoto spēkos dienošajiem. Apkopojot oficiāli izskanējušo informāciju, ziņojums atzīmē, ka dažāda veida apmācību pieredzi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopumā guvuši vēl ap 30 000 cilvēku.
Hūkers salīdzina, ka Somija, kurā ir līdzīgs iedzīvotāju skaits Ziemas karā mobilizēja ap 300 000 vīru, bet neatkarības karos 1919. gadā Latvija spēja mobilizēt ap 70 000 vīru, bet Igaunija – ap 80 000. Savukārt, salīdzinot ar mūsdienu ekvivalentu, ziņojumā minēta Izraēla, kurā arī ir Baltijai līdzīgs iedzīvotāju skaits (deviņi miljoni), bet aktīvajā dienestā ir ap 176 000 cilvēku un rezervistos vēl ap 465 000.
Lai gan ziņojuma autors apzinās, ka vienos piemēros skatīti vēsturisku karu apstākļi, bet citā – izteikti militarizēta valsts tā dēvētajā karstajā reģionā, šie piemēri spilgti norāda uz to, ka, ja pat ne tik vērienīgs, bet dienējošo skaita palielinājums Baltijā ir iespējams.
"The Jamestown Foundation" norāda, ka Latvijai un Igaunijai pamatoti būtu palielināt savus spēkus no vieglām brigādēm līdz nelielām ģenerālmajora vadītām smagajām divīzijām aptuveni 10 000 karavīru apmērā, kurās ietilptu vadības centrs, divas atbalsta brigādes un tādas vienības kā lauka artilērijas, gaisa aizsardzības, inženieru, loģistikas un sakaru bataljoni. Institūts arī atzīmē, ka divīzija jāvada ASV apmācītiem vietējiem virsniekiem, kuriem ir NATO padomnieki. Vismaz vienai brigādei katrā divīzijā jābūt smagi bruņotai jeb mehanizētai formācijai, ko veidotu viens tanku un divi mehanizētie bataljoni.
Hūkers piebilst, ka ideālā gadījumā kādam bataljonam vajadzētu būt bruņotam ar 155mm pašgājējhaubicēm (tieši tādas Latvija iepriekšējos gados iepirkusi). Viņš atzīmē arī to, ka atbalsta vienībām vajadzētu būt bruņotām ar prettanku sistēmām "Javelin" un pretgaisa sistēmām "Stinger". Ziņojuma autors norāda, ka ar šiem uzlabojumiem būtu daudz par maz, lai valstis būtu spējīgas sevi pilnībā aizstāvēt, taču uzlabojumi ir nepieciešami.
"Baltijas valstīm līdzīgi kā Rietumvācijai Aukstā kara gados savas nacionālās teritorijas jāpielāgo aizsardzības funkcijām," teikts ziņojumā, atzīmējot, ka tas darāms, veidojot munīcijas uzkrājumus, veidojot plānus potenciāli mīnējamām teritorijām un spridzināmiem tiltiem, jāveido pastiprināti komandpunkti un noliktavas, kā arī stratēģiskās vietās jāsagatavo prettanku šķēršļi. Turklāt, ņemot vērā, ka Baltija joprojām ir atkarīga no Krievijas importētiem energoresursiem, visām trim valstīm jāveido gan to, gan pārtikas, dzeramā ūdens un medicīnas preču uzkrājumi.
Šiem uzlabojumiem "The Jamestown Foundation" rekomendē izmantot dažāda veida ārējo finansējumu, atzīmējot, ka tāds pieejams, piemēram, "Eiropas atturēšanas iniciatīvas" ietvaros. Institūts atzīmē, ka ASV uztur arī lielus, šādiem mērķiem iespējams izmantojamus bruņutehnikas, tostarp tanku "M1A1" un kaujas mašīnu "M2 Bradley", krājumus. Ar Eiropas līdzekļiem šāda bruņutehnika varētu tikt uzlabota un pielāgota par salīdzinoši nelielām izmaksām, lēš Hūkers.
Ar pilnu ziņojumu iespējams iepazīties šeit.
"The Jamestown Foundation" institūts 1984. gadā tika radīts, lai veiktu politisko un militāro izpēti un analīzi atbilstoši ASV ārpolitikas mērķiem. Mūsdienās tās interešu lokā ir Ķīna, Krievija, Eirāzija kopumā, kā arī globālā cīņa pret terorismu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
