Krievijas un Ķīnas partnerība, kopīgi īstenojot savus mērķus attiecībās ar Rietumiem, šobrīd ir visai stabila, tomēr izdevīgāka tā ir Ķīnai, kas labprāt izmanto situāciju, ka Krievija tās labā paveic daudz melnā darba un turklāt visā tiek vainota, intervijā aģentūrai LETA izteicās Londonas "King’s College" "Lau China" institūta direktors Kerijs Brauns.
Britu profesors uzsvēra, ka Krievija Ķīnai nav līdzvērtīga partnere, tāpēc tā ir pavisam pamatoti nobažījusies, ka Ķīna kļūst par superlielvalsti. "Krievijai ir tikai 8% no Ķīnas ekonomikas - kā nelielai Ķīnas provincei. Bet tai ir ļoti daudz zemes," norādīja britu profesors.
"Krievija paveic ļoti daudz melnā darba Ķīnas labā, kaut Ķīna arī reizēm ir ieinteresēta mediju ietekmēšanā. Varbūt neapzināti, bet Ķīnai tās ir tikai izdevības. Kamēr Krievija tiek visā vainota, arī Ķīna veic daudz kiberoperāciju, tā ir ļoti aktīva arī spiegošanā," viņš piebilda.
Brauns uzskata, ka Ķīna arī vēlas pierādīt, ka Padomju Savienība darīja visu nepareizi, savukārt Ķīna tagad spēs parādīt, ka komunistiskā sistēma strādā. "Ķīna ir vēsturiskā misijā. Līdz ar to šī partnerība nav vienlīdzīga daudzos dažādos līmeņos," norādīja ilggadējais Ķīnas pētnieks.
Šobrīd abu valstu partnerība ir stabila, jo Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir labas attiecības ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. "Šajā līmenī viss ir kārtībā. Turklāt domāju, ka Ķīnai patīk Putina sniegtā stabilitāte - liekas, ka viņš visu kontrolē. Viņiem ir milzīgi gara robeža, garākā robeža pasaulē, līdz ar to ķīniešiem patīk drošība. Un viņi zina, ka Putina uzmanība patlaban ir ļoti pievērsta Amerikai un Rietumiem."
Tomēr britu profesors uzsver, ka kulturāli Krievija ir Eiropas valsts un tai ir vieglāk saprast Eiropu, nevis Ķīnu.
"Viņiem ir tā pati problēma, kas ir mums, - lielās atšķirības. Nedomāju, ka šīs attiecības jebkad varētu būt patiešām stabilas. Vēsturiski tajās vienmēr ir bijušas problēmas," brīdina Brauns.
"Vienlaikus pastāv daudzi jautājumi - sākot jau ar Sibīriju un ķīniešu migrāciju un no tā izrietošajām Krievijas bažām, Krievijas ekonomikas nedienām un Ķīnas enerģētiskajām vajadzībām. Tas viss kopā palielina Krievijas atkarību no Ķīnas, un nedomāju, ka tās rīcībā ir kāds vienkāršs risinājums. Krievija ir iestrēgusi kopā ar milzīgu un aizvien augošu draugu, ar kuru globālais skatījums tai nebūt nesakrīt visā pilnībā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
