Ukrainas armija un Maskavas atbalstītie kaujinieki pirmdien nav sākuši pēdējo fāzi spēku atvilkšanā Austrumukrainā, tādējādi aizkavējot Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanos.
Spēku atvilkšana ir priekšnosacījums pirmajām tiešajām sarunām starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Paredzēts, ka šajā samitā piedalīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas armija un Maskavas atbalstītie kaujinieki atvilka spēkus Zolotē, Luhanskas apgabalā, un bija plānots, ka līdzīga spēku atvilkšana šodien notiks arī Petrivkā, Doņeckas reģionā. Taču Ukrainas valdība paziņoja, ka neturpinās atvilkt spēkus, jo Maskavas atbalstītie kaujinieki pārkāpuši pamieru.
Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko norādīja, ka Maskavas atbalstītajiem kaujiniekiem ir jāievēro pamiers septiņas dienas bez jebkādiem pamiera pārkāpumiem un tikai tad Ukrainas armija sāks savu spēku atvilkšanu. "Tiklīdz šis periods būs ievērots, mēs būsim gatavi nākamajai spēku atvilkšanas fāzei," sacīja ministrs.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji pagājušajā nedēļā konstatēja pamiera pārkāpumus netālu no Petrivkas. Kaujinieku pārstāvis Ruslans Jakubovs savukārt apsūdzēja Kijevu vienošanās sabotēšanā.
Zelenskis, kurš prezidenta amatā stājās maijā, centies atdzīvināt miera procesu, lai izbeigtu piecus gadus ilgo karu Ukrainas austrumos. Šajā konfliktā dzīvību zaudējuši aptuveni 13 000 cilvēku. Taču Zelenska plānu, kas ietver karavīru atvilkšanu, Kijevā daudzi ir kritizējuši, sevišķi kara veterāni un nacionālisti. Kijeva un tās Rietumu sabiedrotie apsūdz Krieviju par ieroču un kaujinieku sūtīšanu uz Ukrainas austrumiem, lai karš nebeigtos. Maskava šīs apsūdzības noliedz.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
