Viņš savā pētniecības laukā fokusējas uz klimata izmaiņām, kā arī Arktikas pētījumiem. Pagājušajā nedēļā Zviedrijas parlamentā Stokholmā sanākušajiem politiķiem un žurnālistiem Šērnstrems skaidroja, kādas pārmaiņas klimatā jau tagad ir vērojamas un vai būtu jāpasludina klimata krīze, "kā to vēlas Grēta" (aut. – zviedriete Grēta Tūnberga ir atpazīstama ar to, ka aktīvi aģitē pret bezdarbību klimata aizsardzības jomā)
Šērnstrems norāda, ka mūsdienās ir ļoti grūti paredzēt laikapstākļus jau nedēļai uz priekšu, par iemeslu minot klimata sistēmas haotiskumu, kādēļ meteorologi sistēmas detaļas nevar paredzēt un radīt precīzu laika prognozi. "Nevar veidot laika prognozi, kas rādītu turpmākos laikapstākļus trīs nedēļas uz priekšu, un gaidīt, ka tā būs precīza," norāda meteorologs.
Kā piemēru viņš min trīs pēdējās vasaras Zviedrijā. 2017. gada vasara bija ar normālu temperatūru, bet ziemeļos pietrūka siltu dienu – visā valstī bija tikai viena reize, kad vasaras laikā reģistrēja +30 grādu temperatūru. Vasara lielākoties bija vēsa un lietaina. Savukārt 2018. gada vasara bija siltāka, nekā ierasts, – visā valstī gandrīz tūkstoš reizes tika reģistrēti +30 grādi. Šī gada vasaru meteorologs vērtēja kā normālu – bija vērojami vismaz divi karstas temperatūras periodi, taču kopumā bija tikai 30 reizes, kad meteoroloģijas stacijas reģistrēja +30 grādu temperatūru.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
