Topošā lielākā ekonomika Ķīna ir izaicinājums arī Krievijai, Izraēlai un Latvijai

Sinologs atzīst, ka pēdējos gados interese par Ķīnu arī Eiropā pieaug. "Man šis ir zelta laikmets," viņš pajoko par aizvien biežāk saņemtajiem ielūgumiem uz politikas un drošības jomām veltītām konferencēm, vienlaikus brīdinot, ka Ķīna mūs vēl pārsteigs. Profesora teikto Rietumos vairāk vēlas dzirdēt gan tāpēc, ka pati Ķīna aizvien aktīvāk iesaistās starptautiskās politikas jautājumu komentēšanā un risināšanā, gan tāpēc, ka Brauna aptuveni 30 gadus dažādos akadēmiskos un diplomātiskos amatos uzkrātā pieredze, risinot ar Ķīnas problemātiku saistītus jautājumus, ļāva viņam to paredzēt jau iepriekš.

Braunu aicināju uz sarunu īsi pēc viņa dalības diskusijā "Rīgas konferences 2019" ietvaros, kurā dažbrīd neierasti augstos toņos izskanēja gan par Ķīnas politiku skeptiski, gan to atbalstoši viedokļi. Mana saruna ar citu šīs pašas diskusijas dalībnieku un Brauna ideoloģisko pretinieku Dānijas Olborgas Universitātes Attīstības un starptautisko attiecību izpētes centra direktoru Lī Sjingu publicēta pirms nedēļas. Arī Braunam sākotnēji uzdevu tos pašus jautājumus, bet atbildes bija pavisam citādas.

Vai "jostas un ceļa"^[1] iniciatīva šeit, Eiropas Savienībā (ES), uzskatāma par veiksmīgu?

Nē! Nē, tā nav veiksmīga, jo nekas daudz nenotiek. Cilvēki to dažkārt salīdzina ar Māršala plānu, bet Māršala plāns bija ļoti acīmredzams. Vai jūs šeit jebkur redzat "jostas un ceļa" rezultātus? Es tos neredzu te, es tos neredzu Lielbritānijā. Neredzu projektus, kuri būtu veidojušies "jostas un ceļa" rezultātā. Iespējams, tas ir redzams Pakistānā un citviet Dienvidaustrumāzijā, kur būvē ostas un citus infrastruktūras objektus. Tomēr Eiropā pagaidām par to ir tikai abstrakts priekšstats.