Lielbritānijas "Brexit" partijas priekšsēdētājs Naidžels Farāžs pirmdien paziņoja, ka decembrī gaidāmajās britu parlamenta apakšpalātas ārkārtas vēlēšanās nesacentīsies ar premjerministra Borisa Džonsona Konservatīvo partiju par 317 tās pašlaik kontrolētajām deputātu vietām.
"Brexit" partija koncentrēs savus pūliņus, lai iegūtu daudzas no 262 vietām, kuras 2017.gada parlamenta vēlēšanās ieguva opozīcijā esošā Leiboristu partija, teica Farāžs. Lielbritānijas parlamentā ir 650 deputātu.
Tāpat viņa vadītā partija "vērsīsies pret pārējām partijām, kas aizstāv palikšanu Eiropas Savienībā", proti, Liberāldemokrātisko partiju, Zaļo partiju un citām, kas vēlas panākt "Brexit" atcelšanu un Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā (ES).
Džonsons apsveica Farāža solījumu, tviterī paziņojot, ka Farāžs apzinās, ka "vislielākais drauds "Brexit" pabeigšanai ir vēl viens strupceļos ejošs, vienoties nespējīgs parlaments".
"Konservatīvajiem ir vajadzīgas vēl tikai deviņas vietas, lai iegūtu vairākumu un Lielbritānija ar vienošanos līdz janvāra beigām izstātos" no ES, teikts Džonsona tviterī publiskotajā partijas paziņojumā.
Farāžs pagājušajā nedēļā uzstāja, ka viņa partija izvirzīs kandidātus uz 600 mandātiem, un teica, ka Džonsona valdības vienošanās ar ES "nav "Brexit" un tā nepanāks "Brexit"".
Viņš pavēstīja, ka "Brexit" partija centīsies iegūt atbalstu no aptuveni pieciem miljoniem "Brexit" piekritēju, kas iepriekš balsojuši par leiboristiem.
Pēdējā laikā pieauga bažām, ka "Brexit" partija varētu sašķelt izstāšanās atbalstītāju balsis un tādēl Konservatīvā partija varētu zaudēt mandātus. Lielbritānijā ir vienmandāta vēlēšanu apgabali, un mandātu iegūst vēlēšanu apgabalā visvairāk balsu ieguvušais kandidāts.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Konservatīvā partija 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās varētu iegūt 35-40% balsu, kas dotu tai pietiekamu vairākumu parlamentā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
