Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Rietumbalkāni vilina ar savdabību. Par specifisku reģiona iezīmi kļuvusi arī brutālisma arhitektūra, kuras smagi pelēkie betona nospiedumi atstāti ne tikai visās lielākajās pilsētās, bet arī izkaisīti elpu aizgrābjošās kalnu ainavās.

Pēc Dienvidslāvijas asiņainās izšķīšanas tikai divas valstis – Slovēnija un Horvātija – sasniegušas relatīvu demokrātijas un ekonomikas kvalitātes latiņu, iestājoties Eiropas Savienībā. Nupat iestāšanās sarunas gar degunu paslīdēja Ziemeļmaķedonijai, taču cerība nav atmesta, un arī citas Rietumbalkānu valstis tiecas uz iestāju Eiropas ekonomiskajā saimē.

Līdz ar politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām gan varētu zust daļa Balkānu auras. Redzot vērienīgās pārmaiņas citviet Austrumeiropā, iespējams, rekonstrukciju vai nojaukšanas dēļ šarmu zaudēs arī vairums brutālisma arhitektūras monstru. Kamēr tas nav noticis, iepazīstinām ar spilgtākajiem no tiem:

Belgradas rietumu vārti


Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Belgradas rietumu vārti ir divi pirms 40 gadiem tapuši ar tiltu savienotie biroju un dzīvokļu torņi. Iespaidīgā 156 metrus augstā
Serbijas
Galvaspilsētas augstceltne pazīstama arī kā "Genex" tornis.
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Pilsētas rietumu vārti atrodas uz lielceļa, kas savieno pilsētas centru ar lidostu un kalpo arī pilsētas šķērsošanai. Celtnes odziņa ir torņus savienojošais gaisa tilts un reiz rotējošais restorāns pašā ēkas smailē, kas nedaudz atgādina kosmosa kuģi. Visuma iekarošanas kultūras nospiedumu atstājuši arī iluminatoriem līdzīgie logi abu torņu kāpņu telpās.

View this post on Instagram

A post shared by Alexandru Aìv (@alexandruaiv) on Oct 27, 2019 at 1:03pm PDT
View this post on Instagram

A post shared by Ilin (@shtucni) on Sep 21, 2019 at 7:26am PDT

Šobrīd apdzīvots ir tikai viens no 1979. gadā pabeigtās celtnes torņiem. Savukārt restorāns pēdējos ēdājus un skata baudītājus uzņēma 90. gados.

Serbijas pils

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Īpašu uzmanību Dienvidslāvijas brutālisma mantojumam pievērsa viens no ietekmīgākajiem mākslas pasaules ietekmētājiem – Ņujorkas Modernās mākslas muzejs. Tas pērn sarīkoja vērienīgu izstādi "Cementa utopija: Dienvidslāvijas arhitektūra no 1948. gada līdz 1980. gadam" par šo joprojām pasaulē mazpazīstamās kultūrtelpas iezīmi, vienlaikus rosinot interesi par brutālisma mantojumu arī pašās bijušās Dienvidslāvijas mantiniecēs.

Ņemot vērā lielo interesi un potenciālo peļņu no tūrisma, Belgradas ierēdņi šobrīd apsverot plašākai publikai ļaut ielūkoties vienā no brutālisma meistardarbiem - Serbijas pilī. Šī ēka reiz uzņēmusi gan ASV līderus Ričardu Niksonu un Džeraldu Fordu, gan padomju tirānus Ņikitu Hruščovu un Leonīdu Brežņevu, kā arī laiku pa laikam turpina uzņemt esošos lielvaru līderus.

Valdības ēkā, kas par spīti serbu imperiālistisko tieksmju sabrukumam joprojām oficiāli ir Federācijas pils, skarbajā stilā ieturēti pat tādi interjera elementi kā lampas, paklāji un mēbeles. Šo skaistumu ļaužu masām pagaidām lemts baudīt vien reizi gadā.

Katrai no agrākajām federācijas republikām bija izbūvēta īpaša zāle, un tās dekorēja tā laika populārākie mākslinieki.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Lai gan ēkas ārienē dominē brutālismam tipiskais betons, kā jau pilī, iekšpusē valda marmors un gaismu dod kristāla lustras, no kurām lielākā deviņas tonnas smagā atrodas pie centrālās – Dienvidslāvijas – zāles deviņpadsmit metrus augstajiem griestiem.

Dzīvojamie bloki


Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Josipa Broza Tito vadītā Dienvidslāvija, lai gan bija sociālistiska valsts, saites ar Staļina impēriju sarāva jau 1948. gadā un, uzturēja salīdzinoši ciešus diplomātiskos sakarus ar Rietumiem. Tas manāms arī arhitektūrā – Otrā pasaules kara atstāto drupu vietā tapa ne viens vien betona milzis, taču arhitekti bieži vien ņēma vērā rietumvalstīs valdošos vējus.

Piemēram, sociālajai utopijai celtajos dzīvojamajos rajonos (attēlā augšā redzami tā dēvētie Serbijas austrumu vārti) ir atvēlēts gana daudz vietas parkiem, kinoteātriem, peldbaseiniem un pat auto novietošanai – ērtībām, kuru nepietiekamība rada ikdienas grūtības šodienas iedzīvotājiem Padomju Savienībā plānotajos dzīvojamajos rajonos.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Vairāki no tiem savu arhitektonisko īpatnību dēļ ieguva arī unikālus neoficiālos nosaukumus. Piemēram, logu formas dēļ 28. bloks pazīstams arī kā Televizoru māja.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Savukārt cits Jaunās Belgradas rajona nams zināms vienīgi kā 61. bloks.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

23. bloka ātrijs un iespaidīgie garāžu vārti pie tā.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Karaburmas dzīvojamais tornis tiek dēvēts arī par "Toblerone" ēku. Atrodas Belgradas Karaburmas rajonā.

Petrovas kalnu memoriāls


Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pēc Tito nāves un Dienvidslāvijas asiņainajiem kariem vairums vēlējās norobežoties no pagātnes atstātajām rētām un aizgājušā režīma paliekām. Tomēr tagad laiks ir pagājis un laika nesaudzētajai, taču unikālajai brutālisma arhitektūrai pastiprinātu uzmanību pievērsuši arī brīvību ieguvušajās republikās.

View this post on Instagram

A post shared by #SOCIALISTMODERNISM (@socialistmodernism) on Jun 3, 2019 at 9:16am PDT
View this post on Instagram

A post shared by Lina Reznik (@p01ina) on Oct 14, 2019 at 11:10pm PDT
View this post on Instagram

A post shared by Jennifer Lukehart (@jenlukehart) on Jun 20, 2019 at 4:05pm PDT

Tādu, piemēram, iemantojis Horvātijas Petrovas kalnu masīvā esošais piemineklis, kas veltīts pret fašismu vērstās sacelšanās dalībniekiem. Tas gadu laikā ir gauži noplucis, tomēr piesaista aizvien lielāku sabiedrības, tostarp ārvalstu tūristu uzmanību tieši arhitektonisko vērtību dēļ

Tjentistes memoriāls


Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Viens no zīmīgākajiem sava laika pieminekļiem burtiskā nozīmē ir Bosnijā Varoņu ielejā esošais memoriāls kritušo Tito partizānu piemiņai. 7000 kritušajiem partizāniem veltītā piemiņas vieta pērn pieredzējusi vērienīgu rekonstrukciju.
View this post on Instagram

A post shared by Linda Eliasen (@lindaeliasen) on Apr 2, 2019 at 2:32pm PDT
View this post on Instagram

A post shared by natalie obermaier (@kobramaier) on Sep 26, 2018 at 2:19am PDT
View this post on Instagram

A post shared by bobansavic@msn.com (@boban_savicc) on Nov 9, 2019 at 9:12am PST


Šobrīd 91 gadus vecais Tjentistes memoriāla skulptors reiz bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš Dienvidslāvijas teritorijā skulptūru radīšanai izmantoja betonu. Viņš "Reuters" atzīmējis, ka tas tobrīd bijis ne tikai moderns, bet arī stabils materiāls, ar kuru strādāt ir daudz vienkāršāk nekā akmeni.

Sporta centrs, izstāžu centrs un divi muzeji


Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Donavas krastā izvietojies Serbijā populāra ūdens polo vārtsarga Milana Muškatiroviča vārdā nosauktais ūdens polo centrs. Muškatirovičs Dienvidslāvijas komandai 1964. gada olimpiskajās spēlēs palīdzēja izcīnīt sudraba medaļu, lai jau gadu vēlāk turpinātu karjeru kā organiskās ķīmijas profesors Belgradas Universitātē.
View this post on Instagram

A post shared by Blanka Gajda (@baisuxin) on Mar 15, 2018 at 11:45am PDT
View this post on Instagram

A post shared by Belgradians (@belgradians) on May 18, 2018 at 5:04am PDT
View this post on Instagram

A post shared by Veronica Cano (@veronica.cano.bosquet) on Jan 5, 2019 at 4:30am PST

Netālu no Kalemegdanas cietokšņa esošais Belgradas sporta centrs nesen piedzīvojis rekonstrukciju. Kompleksā atrodas gan baseinu komplekss, gan plašas treniņzāles.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Belgradas Laikmetīgās mākslas muzejs.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Belgradas izstāžu zāle.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Belgradas Aeoronautikas muzejs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!