Delfi foto misc. - 70955
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

No Krievijas uz Venecuēlu, pret kuru vērstās ASV sankcijas ierobežo valsts piekļuvi globālajai finanšu sistēmai, ar lidmašīnām nogādāti simtiem miljoni dolāru skaidrā naudā, vēsta aģentūra "Bloomberg".

Kopumā no 2018. gada maija līdz 2019. gada aprīlim Karakasā ar sešiem atsevišķiem reisiem no Maskavas piegādāti 315 miljoni ASV dolāru eiro un dolāru banknotēs, liecina "Bloomberg" iegūtie dati.

Lai gan nauda varētu būt dažādas izcelsmes, piemēram, ārvalstīs glabāto līdzekļu atgriešana, dividendes no daļas Maskavas bankā vai ienākumi no naftas tirdzniecības, naudas piegādes loģistika parāda, ka Nikolasa Maduro administrācija meklē veidus kā apiet ASV finanšu sankcijas.

Dati parāda, ka šogad aprīlī ar diviem reisiem Venecuēlā uz "Bandes" banku nogādāti aptuveni 97 miljoni dolāru skaidrā naudā no Maskavā bāzētās bankas "Evrofinance Mosnarbank". Šī Maskavas banka ir "Bandes" un Krievijas valsts kopīpašums.

Janvārī no Krievijas valsts "Gazprombank" uz Karakasu nosūtīta lidmašīna ar 113 miljoniem dolāru eiro banknotēs. Šī pati banka uz Karakasu nosūtījusi 50 miljonus dolāru divas dienas iepriekš. Pērn maijā un jūnijā divos atsevišķos reisos Venecuēlai no "Gazprombank" piegādāti 55 miljoni dolāru nenosauktā valūtā.

ASV sankcijas ir izolējušas Venecuēlu no ierastajām finanšu sistēmām – lielākoties nozīmīgas bankas atsakās sadarboties ar Maduro režīmu, kurš kases papildināšanai jau ir slepeni tirgojis zelta rezerves, skaidro "Bloomberg". Tāpat Maduro valdība pētot iespējas izmantot kriptovalūtu vai Krievijas uzturētas maksājumu sistēmas.

ASV Venecuēlas banku "Bandes" sankciju sarakstā iekļāva martā. Vašingtona apgalvoja, ka Maduro šīs bankas kontus izmanto ievērojamas naudas summas glabāšanai ārzemēs, pārsvarā Eiropā. Amatpersonas atklāja, ka Venecuēlas valdība sākusi pārvietot naudu no Centrālās bankas uz "Bandes".

Ziņots, ka Venecuēlā, kuru nomoka smagas ekonomiskās problēmas, gada sākumā saasinājās arī politiskā krīze. Opozīcijas kontrolētais parlaments Nacionālā asambleja neatzina 2018. gada strīdīgo prezidenta vēlēšanu rezultātus, kas ļāva Maduro saglabāt prezidenta krēslu.

Nacionālās asamblejas prezidents Huans Gvaido pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju un aicināja tautu uz sacelšanos, lai gāztu Maduro režīmu.

Gvaido kā pagaidu prezidenta leģitimitāti atzinušas aptuveni 50 valstis, tostarp ASV. Savukārt viena no Maduro režīma galvenajām atbalstītājām ir Krievija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!