Irākas nesenajā vēsturē plašu nemieru pamatā ierasti ir reliģiskā un politiskā sašķeltība starp etniskajām un reliģiskajām grupām. Tomēr šoreiz protestiem, kuru laikā, šaujot protestētāju pūļos, nogalināti jau vairāki simti neapbruņotu cilvēku, ir cits iemesls, "Delfi" skaidro Irākā dzīvojošā Nūra Musa.
Etnisko saspīlējumu vēsture valstī ir sena. Jau sunnīta Sadama Huseina laikā Irākā notika sistemātiska vēršanās ne tikai pret kurdiem, bet arī šiītiem. Savukārt pēc ASV iebrukuma Irākā 2003. gadā un iepriekšējā režīma gāšanas varu valstī nostiprināja un savās rokās joprojām tur vairākumā esošie šiīti. Likumsakarīgi, daļa sunnītu, jūtoties apspiesti, radikalizējās. Tas izpaudās gan ielu grautiņos, kuru dēļ Bagdādi pameta arī Musas ģimene, gan plašu sunnītu atbalstu iemantojušajā teroristu organizācijā "Daesh". Kopš pirms nedaudz vairāk nekā gada "Daesh" Irākā ir sakauts, valstī iestājās relatīvs miers.
Septembra beigās uzplaiksnījušos protestus starptautiskie novērotāji uz brīdi noturēja par ierasto etnisko grupu sadursmju turpinājumu. Turklāt protestētāju mērķi sākotnēji nebija skaidri pat vairumam irākiešu, sarunā apliecina Musa, atzīmējot, ka šoreiz protestiem ir pavisam citāds raksturs. Galvenā atšķirība ir viegli pamanāma – Irākā pie varas ir šiīti, bet arī ielās iziet šiīti. Vismaz vairums sevi pie tiem pieskaita.
Arī Musa (attēlā), kuru pirmoreiz satiku pirms diviem gadiem Irākā, sevi uzskata par musulmanieti, tomēr bez piederības noteiktai konfesijai. Un reliģiskajai piederībai šoreiz arī neesot nozīmes,
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
