Leiboristi nāk klajā ar radikālu reformu programmu  (10)

Leiboristu programma paredz plašu infrastruktūras nacionalizāciju, milzu investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sektorā un ievērojumu algu paaugstināšanu valsts sektorā strādājošajiem, kā arī nodokļu paaugstināšanu uzņēmumiem.

"Brexit" jautājumā, kas ir uzskatāms par pašu svarīgāko pirms 12.decembrī paredzētajām vēlēšanām, Korbins sola panākt jaunu vienošanos ar Briseli par Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES), kā arī atkārtota referenduma sarīkošanu par Apvienotās Karalistes dalību blokā.

Lai gan aptaujas liecina, ka leiboristi ievērojami atpaliek no pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona vadītajiem konservatīvajiem, opozīcija vēl cer mobilizēt savus vēlētājus, kā tas notika pirms iepriekšējām vēlēšanām 2017.gadā.

Pirms partijas programmas publiskošanas Birmingemā Korbins norādīja, ka tā satur "populāras politikas, kuras politiskais istablišments paaudzēm ilgi bloķējis".

Viņš turpināja jau līdz šim leiboristu kampaņu raksturojušos uzbrukumus bagātajiem un ietekmīgajiem, uzsverot, ka pēc deviņus gadus ilgušajiem toriju valdības taupības pasākumiem pienācis laiks "patiesām pārmaiņām".

"Tā ir cerību programma," norādīja leiboristu līderis, atzīstot, ka naidīgums pret leiboristiem no uzņēmēju organizācijām, politiskajiem sāncenšiem un labēji orientētās preses esot neizbēgams, jo "viņu labā sistēma strādā labi, tā ir negodīgi pielāgota par labu viņiem".

Līdz šim jau izskanējušie leiboristu solījumi paredz daļēju telekomunikāciju uzņēmuma BT nacionalizāciju, lai nodrošinātu visus ar bezmaksas platjoslas internetu, kā arī pārņemt valsts kontrolē dzelzceļu, ūdenspiegādes un pasta pakalpojumus.

Leiboristi vēlas strādājošo pārstāvju iekļaušanu uzņēmumu valdēs, atalgojuma normēšanu privātos uzņēmumos, palielināt finansējumu veselības aprūpei, izglītībai un sabiedriskajam transportam, kā arī nodrošināt 150 000 jaunu sociālu vai lētu mājokļu būvniecību ik gadu.

To iecerēts segt ar nodokļu paaugstināšanu tiem pieciem procentiem britu, kas gūst vislielākos ienākumus, kā arī ar aizņēmumiem. Fiskālo pētījumu institūts (IFS) lēš, ka leiboristu programmas īstenošanai gadā būs nepieciešami 55 miljardi mārciņu (64 miljardi eiro).

Tikmēr toriji sola samazināt nodokļus zemāko algu saņēmējiem un piecu gadu laikā uzbūvēt vismaz miljonu jaunu mājokļu. Arī konservatīvie sola lielas investīcijas sabiedriskajos pakalpojumos un infrastruktūrā, kas tiktu segtas ar aizņēmumiem, taču ne tādos apmēros kā leiboristi.

Pēc tam, kad jau trīskārt nācies atlikt izstāšanos no ES, Džonsons pauž apņemšanos panākt Lielbritānijas aiziešanu no bloka 31.janvāri, uzsverot, ka Korbina solītā 2016.gada referenduma atkārtošana novedīs vienīgi pie turpmākas "Brexit" atlikšanas.

"Vienīgi tāpēc, ka panāksim "Brexit" īstenošanu un neskaidrības izbeigšanos, mēs varam atļauties samazināt nodokļus smagi strādājošajiem nodokļu maksātājiem," norādījis Džonsons. Kā liecina ceturtdien publiskotie aptaujas rezultāti, konservatīvie leiboristus apsteidz par 16 procentpunktiem.

Saskaņā ar aptauju, ko veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos MORI", par torijiem grasās balsot 44% britu, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā pagājušajā nedēļā, kamēr atbalsts leiboristiem pieaudzis par četriem procentpunktiem, sasniedzot 28%. Tas liecina, ka abas lielākās partijas spējušas pārvilināt daļu elektorāta, kas iepriekš atbalstījusi liberāldemokrātus vai "Brexit" partiju.