Ždanoka Briselē uzņem neatzītās Dienvidosetijas pārstāvi  (78)

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas locekli Medojevs cildinājis par politisko aktivitāti gan Latvijā, gan Eiropā, kas "raisot cieņu Dienvidosetijā". "Mēs atceramies jūsu vizīti mūsu valstī 2008. gadā kopā ar Džuljetu Čiesu. Tie bija grūti laiki, kara postījumi, elementāru preču trūkums. Esam pateicīgi par atbalstu, ko toreiz sniedza divi pašreizējie Eiropas Parlamenta deputāti," pauda tā dēvētais ārlietu ministrs.

EP pārstāve Agnese Krivade atzīmē, ka institūcija neierobežo parlamentāriešu darbību un daudzo dalībvalstu pārstāvju vidū pastāv liela viedokļu daudzveidība. Līdz ar to Ždanoka šajā gadījumā nevar tikt uzskatīta par oficiālu Eiropas Parlamenta viedokļa paudēju.

Vēl 2018. gada novembra rezolūcijā, kuras ziņotājs bija Ždanokas politiskais līdzgaitnieks Andrejs Mamikins, Eiropas Parlaments "pauda nožēlu par Dienvidosetijas un Abhāzijas okupāciju, ko veikusi Krievija".

Medojevs vizītes laikā arī pateicās Ždanokai par iespēju viesoties Briselē, kā arī atveda aicinājumu EP priekšsēdētājam pieminēt simtgadi kopš 1920. gadā Gruzijas Demokrātiskās Republikas karaspēks "rīkojis osetīnu genocīdu".

No 1918. līdz 1920. gadam Gruzijā etniskie osetīni, kurus atbalstīja boļševiku spēki Krievijā, sacēlās pret meņševiku vadīto Gruzijas Demokrātisko Republiku un Transkaukāza Demokrātisko Federatīvo Republiku. Tiek lēsts, ka etniski politiskā konflikta rezultātā kopā abās pusēs gāja bojā līdz 7000 cilvēku. Tostarp tiek lēsts, ka ap 4000 osetīnu mira no konflikta izraisīta bada un slimībām, bet ap 20 000 devās trimdā uz Krieviju.

Medojevs gan savā aicinājumā min pavisam citādus datus – viņš apgalvo, ka nogalināti tikuši vairāk nekā 10 000 cilvēku, ap 75% pametuši mājas un teritorija gandrīz pilnībā izlaupīta un izdedzināta. Līdzīgs aicinājums pieminēt "genocīdu" izsūtīts arī Krievijas valdībai, parlamentam un Federācijas padomei.