Romas pāvests Francisks svētdien pieminēja Otrā pasaules kara laika upurus divās Japānas pilsētās, pret kurām ASV vērsa kodoluzbrukumu, un aicināja izbeigt kodolieroču izmantojumu, sakot, ka to lietošana karā ir noziegums.
Hirosimā pāvests nolika ziedus pie Hirosimas Miera memoriāla un aizdedzināja sveci, lai lūgtu par mieru.
82 gadus vecais Francisks uzklausīja Hirosimas un Nagasaki atombumbu sprādzienos izdzīvojušo stāstus, bet pēc tam sacīja, ka "es jutu pienākumu šeit ierasties kā miera svētceļniekam".
1945. gada 6. augustā atombumbas sprādzienā Hirosimā gāja bojā desmitiem tūkstoši cilvēku, bet līdz gada beigām kodoluzbrukuma seku dēļ mirušo skaits sasniedza 140 000.
"Šeit zibšņu un liesmu sakarsētā sprādzienā zuda tik daudzi vīrieši un sievietes, tik daudzi sapņi un cerības, atstājot aiz sevis vien ēnas un klusumu," teica pāvests, piebilstot, ka "no klusuma bezdibeņa vēl šodien mēs dzirdam to, kuru vairs nav, raudas".
Romas pāvests uzsvēra, ka "atomenerģijas izmantojums karā mūslaikos, vairāk nekā jebkad agrāk, ir noziegums ne tikai pret cilvēcīgu būtņu cieņu, bet arī pret jebkādu mūsu kopīgo māju nākotni".
Iepriekš svētdien pāvests apmeklēja arī Nagasaki, kur trīs dienas pēc Hirosimas traģēdijas atombumbas sprādzienā gāja bojā 74 tūkstoši cilvēku, tostarp vairāk nekā 8000 katoļu.
"Šī vieta liek mums dziļi apzināties sāpes un šausmas, ko mēs, cilvēki, spējam viens otram nodarīt," Francisks teica Atombumbas hipocentra parkā Nagasaki.
"Šajā pilsētā, kas piedzīvoja atomuzbrukuma katastrofālās sekas cilvēcei un videi, nekad nebūs gana ar mūsu mēģinājumiem iebilst pret bruņojuma sacensību," viņš teica.
"Cilvēka sirdī drošība, miers un stabilitāte ir viena no dziļākajām ilgām. Kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču glabāšana nav atbilde uz šo vēlmi, patiesībā tā vienmēr to kavē," uzsvēra Romas katoļu baznīcas galva.
"Miers un starptautiskā stabilitāte nav savienojama ar mēģinājumiem vairot bailes par savstarpēju iznīcību vai pilnīgas iznīcības draudiem," viņš teica.
"Esmu pārliecināts, ka pasaule ir iespējama bez kodolieročiem un tāda tā ir nepieciešama, tādēļ lūdzu politiskos līderus neaizmirst, ka šie ieroči nevar mūs pasargāt no pašreizējiem draudiem nacionālai un starptautiskai drošībai," atgādināja pāvests.
Vatikāns bija viens no pirmajiem 2017. gada jūlijā noslēgtā Kodolieroču aizliegšanas līguma parakstītājiem un ratificētājiem. Līgumu ir pieņēmušas 122 valstis, bet tas vēl nav stājies spēkā, jo nav ratificēts vismaz 50 valstīs.
Japāna, kas ir vienīgā valsts pasaulē, kas cietusi no kodoluzbrukuma, nav parakstījusi vienošanos, jo atrodas zem ASV kodolaizsardzības.
Sestdien Francisks sāka četru dienu vizīti Japānā, kur no 127 miljoniem iedzīvotāju tikai 0,35% ir katoļi. Nagasaki ir vieta, kur Japānā sakņojas kristietība.
Pirmdien Romas pāvestam Tokijā paredzēta tikšanās ar Japānas imperatoru Naruhito, kā arī ar Japānas premjerministru Sindzo Abi.
Japānas ziemeļaustrumos viņš tiksies ar 2011. gada postošajā zemestrīcē, cunami un kodolavārijā cietušajiem.
Šī ir pirmā Romas pāvesta vizīte Japānā 38 gadu laikā. 1981. gadā Jānis Pāvils II apmeklēja Hirosimu, Nagasaki un Tokiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
