Pieci svarīgi EP šīs nedēļas balsojumi, kas ietekmēs ikvienu  (72)

Eiropas Parlamenta plenārsesijā no 25. līdz 28. novembrim Strasbūrā apstiprināja jauno Eiropas Komisijas sastāvu un izsludināja ārkārtas stāvokli klimata jomā. Tāpat eiroparlamentārieši ar stāvovācijām uzņēma no ieslodzījuma Krievijā atbrīvoto politieslodzīto ukraiņu režisoru Oļegu Sencovu un pasniedza viņam jau pērn piešķirto Saharova balvu par domas brīvību. Deputāti šonedēļ paziņoja un pasniedza arī "Lux" kino balvu.

To, ko jaunajā EK kolēģijā darīs Valdis Dombrovskis, viņš jau jaunā EK sastāva apstiprināšanas dienā pastāstīja ekskluzīvā intervijā "Delfi". Savukārt virkne būtisku notikumu palikuši uzskaitīto norišu ēnā. Iepazīstinām ar tiem:

Eiropas Parlaments pieprasīja Krieviju pārtraukt politiski motivēto kriminālvajāšanu pret Lietuvas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, kas piedalījās tā sauktās 13. janvāra lietas izmeklēšanā un iztiesāšanā un notiesāja 67 Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņus par kara noziegumiem.

Krievija pieprasīta atsaukt apsūdzības, nosodot tās kā "nepieņemamu ārējo ietekmi", "politiski motivētas", kā arī norāda, ka šādi Krievija pārkāpj starptautiskās normas, jo īpaši tiesu varas neatkarību.

EP arī aicina visas ES dalībvalstis rīkoties vienotāk attiecībās ar Krieviju, tostarp nenodot Krievijai personas datus, ko tā varētu izmantot kriminālprocesos pret Lietuvas tiesnešiem, kā arī noraidīt Krievijas prasību pēc savstarpējas tiesiskās palīdzības. Interpolam un dalībvalstīm jāignorē Krievijas prasības pēc starptautiska apcietināšanas ordera šajā lietā, piebilst Parlaments.

Atgādinām, ka Padomju Savienības bruņotie spēki 1991. gada 13. janvārī apvērsuma mēģinājuma laikā nogalināja 14 un ievainoja gandrīz 800 cilvēku, kas miermīlīgi mēģināja aizstāvēt Viļņas TV torni.

Viļņas apgabaltiesa 2019. gada martā pasludināja spriedumu, kurā 67 cilvēkus, tostarp bijušo PSRS aizsardzības ministru Jazovu, un bijušo VDK īpašo spēku komandieri Golovatovu atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Tā kā Krievija nereaģēja uz juridiskās sadarbības pieprasījumiem, lielākā daļa apsūdzēto tika tiesāti aizmuguriski.

Krievija, atbildot uz Viļņas apgabaltiesas spriedumu, rosināja vairākas krimināllietas pret Lietuvas Republikas prokuroriem, izmeklētājiem un tiesnešiem, kas bija iesaistīti 13. janvāra lietas izmeklēšanā un iztiesāšanā.

Saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras 2014. gada aptauju, katra trešā sieviete ES no 15 gadu vecuma ir piedzīvojusi fizisku un/vai seksuālu vardarbību. Turklāt 55% sieviešu ir saskārušās ar vienu vai vairākām seksuālās uzmākšanās formām. Katra divdesmitā eiropiete ir tikusi izvarota.

Lai apturētu vardarbību pret sievietēm, EP deputāti prasa visām ES dalībvalstīm nekavējoties ratificēt Konvenciju par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju un nekavējoties to ratificēt.

Konvenciju ir parakstījušas, bet nav ratificējušas septiņas dalībvalstis – Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Slovākija, Lielbritānija, kā arī Latvija.

EP arī deputāti nosoda pret konvenciju vērstos uzbrukumus un kampaņas, dažās dalībvalstīs apzināti to kļūdaini interpretējot un iepazīstinot sabiedrību ar nepatiesiem apgalvojumiem par tās saturu. EP deputāti pieprasa, lai EK nākamajā Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģijā kā prioritāti iekļautu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu.

Viņi aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu par visu veidu ar dzimumu saistītas vardarbības, tostarp uzmākšanās tiešsaistē un kibervardarbības, novēršanu un apkarošanu. Viņi arī prasa vardarbību pret sievietēm iekļaut ES atzīto noziegumu katalogā.

Visām dalībvalstīm būtu jānodrošina konvencijas pienācīga īstenošana un izpilde, piešķirot atbilstošu finansējumu un cilvēkresursus. Īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošu apmācību visiem profesionāļiem, piemēram, ārstiem un policistiem, kas strādā ar vardarbības upuriem.

Stambulas konvenciju Eiropas Padome pieņēma 2011. gadā, tā stājās spēkā 2014. gadā, un ES to parakstīja 2017. gada jūnijā. Tas ir pirmais šāda veida starptautisks dokuments - valstīm, kas to ratificē, jāievēro visaptveroši juridiski saistoši standarti, lai novērstu vardarbību dzimuma dēļ, aizsargātu upurus un sodītu vainīgos.

Nākamā gada ES budžetā EP deputātiem izdevās panākt vairāk atbalsta aptuveni 85 miljonu eiro apmērā klimata aizsardzībai, pētniecībai, investīcijām infrastruktūrā un jaunatnes programmām.

Prioritātes, kam nozīmēts lielāks finansējums nākamgad:

Kopīgais 2020. gada budžets ir EUR 168,7 miljardi maksājumu saistībās (+1,5% salīdzinājumā ar ar 2019. gadu) un EUR 153,6 miljardi reālajiem tēriņiem (+3,4% salīdzinājumā ar 2019. gadu).

Apmēram 93% no ES budžeta tiek ieguldīti praktiskos projektos, ko īsteno dalībvalstīs un ārpus tām. Šie līdzekļi nonāk pie iedzīvotājiem, reģionu un pilsētu pašvaldībām, lauksaimniekiem, pētniekiem, studentiem, NVO un uzņēmumiem.

ES budžeta pamatprincipi atšķiras no dalībvalstu budžeta: ja dalībvalstu budžetus, lielākoties izmanto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un sociālās nodrošināšanas sistēmām, ES budžets primāri ir ieguldījumu budžets, un, atšķirībā no dalībvalstu budžetiem ES budžetam nevar būt deficīta.

EP deputāti prasa darīt vairāk, lai cīnītos ar vardarbību pret bērniem, tostarp vardarbību tiešsaistē, piespiedu laulībām, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un psiholoģisku vardarbību. Deputāti aicina dalībvalstis sagatavot stratēģijas, kā izskaust seksuālu vardarbību un ļaunprātīgu izturēšanos pret bērnu gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Šajā prasībā parlamentārieši īpaši uzsvēra bērnu ar invaliditāti, migrantu bērnu, LGBTI vecāku bērnu, ārvalstu kaujinieku bērnu, apcietināto vecāku bērnu neaizsargātību, jo viņi ir nesamērīgi pakļauti vairāk iemeslu diskriminācijai.

Viņi mudina dalībvalstis pilnībā piemērot kopējo Eiropas patvēruma sistēmas paketi, lai ES uzlabotu visu migrācijas procesā esošo bērnu apstākļus. Viņi uzsver, ka bērnu un jo īpaši nepavadītu bērnu interesēm ir jābūt galvenajam principam visos dalībvalstu un ES lēmumos, kas saistīti ar bērniem un migrāciju.

EP deputāti mudina dalībvalstis rast risinājumu bērnu bezvalstnieku problēmai, paužot bažas par to, ka ES teritorijā bērni joprojām dzimst bez valstspiederības, tādējādi uz viņiem neattiecas tiesības uz veselības aprūpi, izglītību un sociālo aizsardzību.

EP arī aicina dalībvalstis garantēt tiesības uz iekļaujošu izglītību un nodrošināt piekļuvi visaptverošai, vecumam atbilstošai informācijai par seksu un seksualitāti, jo īpaši ņemot vērā dažu valstu, piemēram, Polijas īstenotos pasākumus, kas aizliedz skolās runāt par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti.

EP otrdien vienojās par grozījumiem ES-Ukrainas tirdzniecības nolīgumā, lai ierobežotu lētas Ukrainas mājputnu gaļas ieplūšanu, izmantojot nepilnības tiesību aktos.

Jaunais mājputnu režīms darbosies attiecībā uz atkaulotām vistas krūtiņām un vistas krūtiņām ar kaulu vienā tarifa pozīcijā, un paaugstina gaļas apjomu, ko Ukraina var ievest ES bez tarifiem. Kad Ukrainas eksportētāji būs izmantojuši beznodokļu kvotas, viņiem būs jāmaksā ievedmuitas nodokļi par papildu eksportu uz ES.

Izmaiņas 2016. gada ES un Ukrainas tirdzniecības darījumā bija nepieciešamas, jo viens no Ukrainas mājputnu ražotājiem izmantoja nepilnības ES-Ukrainas tirdzniecības nolīgumā, lai importētu vairāk vistas krūtiņu. Šis produkts tiek uzskatīts par būtisku ES lauksaimnieku iztikai, un, lai arī ES bija noteikusi importa kvotas, lai pasargātu ES lauksaimniekus no pārmērīga importa, vistas krūtiņu ar spārna kaula gabalu likumīgi varēja ievest ES bez ierobežojumiem.

Mainītais tirdzniecības režīms stāsies spēkā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Padome un ratificējusi Ukraina.

Vistas krūtiņas ar kaulu imports no Ukrainas no 2016. līdz 2018. gadam pieauga gandrīz piecpadsmit reizes - līdz 55 000 tonnām - un tās tika pārdotas ievērojami lētāk nekā līdzīgi ES produkti. Tirdzniecības apjoms ar Ukrainu veido 0,9% no visas ES tirdzniecības ar trešajām valstīm. No Ukrainas importētā mājputnu gaļa 2016. un 2017. gadā veidoja 1,1 % no visa ES mājputnu gaļas importa.