'Rail Baltica' projekta īstenošanu vairāk jācentralizē, mājienu devusi EK  (54)

Šādu viedokli paudusi "Rail Baltica" koordinatore no EK puses Katrīna Trautmane, nepārprotami norādot, ka institūcija vēlas centralizēt "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta" (CEF) resursus. Tādējādi paredzams, ka vēl vairāk funkciju, tostarp iepirkumu projekta realizācijā no nacionālajām kompānijām – Latvijas "Eiropas dzelzceļa līnijām", Igaunijas "Rail Baltic Estonia" un Lietuvas "Rail Baltica statyba" un "Lietuvos geležinkeliai" – varētu tikt nodoti "RB Rail", kas jau 2014. gadā dibināts kā visu trīs Baltijas valstu kopējais projekta attīstītājs un centrālais koordinators.

"Stratēģija ir skaidra – šis projekts tiks īstenots vienoti līgumu ietvaros, kas ratificēti visu trīs valstu parlamentos, bet pieaugs manā skatījumā pozitīvs spiediens no Eiropas Komisijas daudz ko centralizēt. Kaut kas var dalībvalstīs juridiski atšķirties dzelzceļa infrastruktūras piederībā, bet jebkurā gadījumā šādu pārrobežu sliežu pārraudzībai jābūt vienotai," skaidroja Zīle.

Politiķis arī atzīmēja, ka Latvijas satiksmes ministrs Taļis Linkaits "neslēpjot pozīciju, ka piekrīt "Eiropas dzelzceļa līniju" iekļaušanai "RB Rail"". "Viņš gan, cik zinu, ir vienīgais satiksmes ministrs no visām trim valstīm, kurš to teicis," skaidroja eiroparlamentārietis.

Zīle arī pieļāva, ka šādam spiedienam varētu tikt izmantots labi saprotams pamatojums, ka lielāko daļu līdzekļu projektam dod visas Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu maksātāji, kā dēļ arī pārraudzībai jābūt vēl centralizētākai. Tādējādi varētu tikt mazināta katras Baltijas valsts individuālo mērķu un politisko spiedienu ietekme, kas līdz šim nereti kritizēta pie projekta pārāk gaudās virzības.

Vienlaikus gan eiroparlamentārietis uzsvēra, ka projekts šobrīd ir jau visai jūtami pavirzījies uz priekšu. "Visās trijās Baltijas valstīs ir pabeigti ļoti daudzi dizaina izstrādes iepirkumi. Līdz šim visas uzvarējušās kompānijas notikušajos iepirkumos ir Eiropas kompānijas," viņš uzskaitīja pozitīvos aspektus.

Zīles vadītā Eiropas Parlamenta "Rail Baltica" neformālās starpinstitūciju sadarbības grupa pagājušajā nedēļā atjaunoja darbu pēc jaunā parlamentāriešu sasaukuma izveides. Pirms vairāk nekā diviem gadiem izveidotajās grupas sanāksmēs ierasti vidēji reizi četros mēnešos piedalās dzelzceļa līnijas būvē ieinteresētie eiroparlamentārieši, EK pārstāvji, "RB Rail" vadība, projekta nacionālo īstenotāju pārstāvji, kā arī valsts sekretāru vai ministru vietnieki.

Kopš pēdējās grupas tikšanās reizes ievērojami mainījies EP sastāvs un grupā piedalījās ne eiroparlamentārieši no Baltijas, bet arī somi un rumāņi, tostarp Eiropas Parlamenta lielākās politiskās grupas "Eiropas Tautas partijas" koordinators Transporta un tūrisma komitejā un viens no "Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta" (CEF) līdzziņotājiem Marians-Žans Marinešku. "Interesanti bija tas, ka pirmo reizi ieradušies daudzi deputāti, kuri projektā vēl nav iesaistīti, bet vēlas pievienoties ar savu labo gribu," stāsta Zīle.

Viens no sadarbības grupas mērķiem ir lobēt šī – viena no sešiem lielā mēroga infrastruktūras projektiem – virzību uz priekšu. "Centralizētais projekts vajadzīgs, lai to, ko nespēj atsevišķas valstis, var pabeigt kopā. Tas ir gan donoru, gan Austrumeiropas valstu interesēs gan ģeopolitisku, gan militāru iemeslu dēļ. Grupas mērķis ir tās spēku ietvaros nodrošināt projektam zaļo gaismu," pauž Zīle.

Viņš skaidro, ka otrs lielais grupas uzdevums ir nogludināt publiskajā telpā izskanējušo un skaidrot to, kas nav skaidrs: "Šis forums ļauj noņemt arī iekšējo spriedzi, jo deputāti, arī es, katrs no savas puses uzzinām vairāk informācijas un, šeit sanākot kopā, var redzēt patieso problēmu un saprast risinājumu.