Baltkrievijas vēstnieks Krievijā Vladimirs Semaško neatkarīgajam medijam "Tut.by" atklājis, ka abās valstīs norisinās darbs pie vienotas pārvaldes veidošanas. Vēstniecība vēlāk izplatījusi skaidrojumu, ka Semaško teiktais esot izrauts no konteksta.
"Mēs šobrīd strādājam pie vienota parlamenta un ministru kabineta izveides," medijam stāstījis Semaško, skaidrojot, ka katras valsts esošās pārvaldes struktūras "nodos noteiktas vienojošas pārvaldes funkcijas augstāk [stāvošām institūcijām]". "Prezidenti ir vienojušies, ka nospraustie mērķi ir ambiciozi un tiem nevajadzētu mainīties," skaidroja vēstnieks.
Vēlāk Baltkrievijas vēstniecība Maskavā atklāja, ka kopīgie mērķi, par kādiem runāja Semaško, ir noteikti Savienotās valsts līgumā, taču noraidījusi vēstnieka teikto vienota parlamenta un ministru kabineta veidošanu, apgalvojot, ka viņa izteikums esot izrauts no konteksta.
Jau vairāk nekā gadu ārpolitikas eksperti spekulē, ka viens no veidiem kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu saglabāt varu pēc viņa kārtējā prezidentūras pilnvara termiņa beigām ir vadīt jaunizveidotu Krievijas un Baltkrievijas savienību.
Putina kārtējais prezidentūras termiņš noslēgsies 2024. gadā, un analītiķi iepriekš lēsuši, ka Putins nevar atļauties riskēt atkārtoti izspēlēt amata apmaiņu, kā viņš to īstenoja no 2008. līdz 2012. gadam, kad prezidenta amatu ieņēma Dmitrijs Medvedevs.
Tas viņam arī ļautu pārņemt faktisku kontroli pār kaimiņvalsti, kuras autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko nereti darbojas pretēji Krievijas interesēm. Piemēram, Lukašenko pauda kritiku Krievijas armijas ievešanai Ukrainā, ņemot vērā, ka arī tās teritorijā jau patlaban atrodas kaimiņvalsts karabāzes un starp valstīm nepastāv robežkontroles. Baltkrievijas opozīcijā, kā arī valdošās elites rindās jau labu laiku valdot bažas par scenāriju, kurā Krievija īstenotu Baltkrievijas "kluso aneksiju".
Putins ar Lukašenko novembra nogalē tikās Kirgizstānā un tiek sagaidīts, ka vēl līdz šī gada beigām abu valstu līderi parakstīs plānu dziļākai Savienotās valsts integrācijai.
Paredzams, ka cita starpā līdz 2022. gadam tiks izveidota vienota Krievijas un Baltkrievijas ekonomiskā savienība, kurā pastāvēs vienota nodokļu sistēma un civillikums, kā arī dabasgāzes, naftas un elektroenerģijas tirgi. Semaško "Tut.by" klāstījis, ka pēc nedēļas jeb līdz 7. decembrim abu valstu līderiem vajadzētu nonākt pie kopsaucēja par vismaz 11 no 31 plāna punkta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
