Zimbabves 37 gadus valdījušā diktatora Roberta Mugabes gāšana pirms diviem gadiem valstī izsauca plašu sajūsmu. Pēc viņa pie varas nākušā Emersona Mnangagva vadībā gan Zimbabvē cits pēc cita tiek pieņemti likumi dažādu nabadzīgās valsts iedzīvotāju izsekošanai un brīvību ierobežošanai, raksta "Vice".
Tieši koordinācija interneta vietnēs un ziņu apmaiņa soctīklos bija viens no visaptverošu protestu dzinuļiem, lai gāztu 93 gadus veco Mugabi. Viņš pie varas reiz nāca kā revolucionārs, solot gāzt baltādaino valdīšanu, taču pilnvaru laikā pilnībā sagrāva valsts ekonomiku un pielietoja represīvas metodes jebkādu protestu vai opozīcijas apspiešanai.
Tagad Mnangagvas vadītā valdība cenšas ierobežot valsts iedzīvotāju piekļuvi reiz reformas atnesušajiem soctīkliem, kā arī drošības iestādēm dot zaļo gaismu cilvēku privātās komunikācijas novērošanai. Par "Kibernoziegumu, kiberdrošības un datu aizsardzības likumu" nosauktais un jau novembrī pieņemtais dokuments šobrīd tiek virzīts uz parlamentu, kur paredz tā pieņemšanu, ņemot vērā, ka vairākumu tajā veido Mnangagvas pārstāvētā partija "Zanu-PF".
Kritiķi, tostarp "Zimbabves demokrātijas institūts" medijam "Vice" skaidro, ka likums, ja tas tiks pieņemts, ļaus tiesībsargājošajām institūcijām vērsties pret cilvēkiem, tostarp ieslodzīt viņus, par pamatu ņemot viņu pausto internetā. Lai gan likuma detaļas vēl var mainīties līdz tā galīgai pieņemšanai, kritiķi uzskata, ka tajā atstātās plašās interpretācijas iespējas tādas ir atstātas ar nodomu, lai tiesībsargi likumus varētu interpretēt pēc vajadzības.
Jau šī gada janvārī valstī uz laiku tika daļēji bloķētas interneta vietnes "Facebook", "WhatsApp", "Twitter", "LinkedIn", "Reddit" un "Tinder", bet vēlāk internets uz laiku slēgts pavisam, lai tādējādi veiksmīgi ierobežotu protestus, kurus aizsāka straujš degvielas cenu pieaugums. Tiek lēsts, ka šajā laikā tiesībsargi nogalināja vairākus desmitus cilvēku, taču precīzi skaitļi nav zināmi līdz pat šim brīdim. Tāpat līdz šim aizturēti un par mudināšanu uz vardarbību apsūdzēti vairāki sabiedrībā populāri cilvēki, kuri atbalstījuši protestus.
Zimbabvē notiekošo analītiķi dēvē par valsts līderu centieniem līdzināties Ķīnai, ar kuru vara cenšas uzturēt ciešus kontaktus. Turklāt saiknes ir senas – vēl pirms Zimbabves neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas, būdams Mugabes sabiedrotais, Mnangagva, kā arī tagadējais viceprezidents Konstantino Čivenga Ķīnā saņēma militāro apmācību.
Ķīna savas "Vienas jostas un viena ceļa" iniciatīvas ietvaros Zimbabvē ieguldījusi arī vairāk nekā 71 miljonu ASV dolāru. Daļa no investīcijām ieguldītas Ķīnas kompānijas "CloudWalk Technology" videonovērošanas un seju atpazīšanas sistēmas ieviešanai. Turklāt Zimbabve šo tehnoloģiju ieguvusi par īpaši izdevīgu cenu, jo līgums paredz Ķīnas tiesības izmantot sistēmas datus, lai tādējādi trenētu tehnoloģiju atpazīt tieši melnādainu cilvēku sejas.
Līdz ar jauno likumu un novērošanas tehnoloģiju aizvien plašāku ieviešanu Zimbabves elite laikus nodrošinās, lai tā netiktu gāzta līdzīgos protestos, kādi no krēsla un pozīcijām izmeta Mugabi un viņa ģimenei pietuvinātos. Valdība un tiesībsargājošās iestādes tādējādi iegūst spēju apspiest jebkādu no žurnālistiem, aktīvistiem, pētniekiem un citiem kritiķiem izskanējušu informāciju, kā arī vērot un laikus paredzēt politiskās opozīcijas veidošanos, lai to laikus neitralizētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
