Francija Rietumāfrikā nav koloniālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ, apgalvo Makrons  (17)

Francijai ir vislielākais bruņoto spēku kontingents Rietumāfrikā. Tas dislocēts, lai palīdzētu cīnīties pret islāmistu grupējumiem, kas destabilizējuši drošības situāciju Mali un citās valstīs.

Neraugoties uz starptautisko spēku klātbūtni, drošības situācija Rietumāfrikā nav būtiski uzlabojusies, un grupējumi, kuriem ir saiknes ar "Al-Qaeda" un "Daesh", spējuši ieņemt un kontrolēt plašas teritorijas reģiona valstīs. Francija no šīm valstīm saņēmusi kritiku par nespēju stabilizēt situāciju.

"Es vēlos, lai viņi [Mali, Nigēras, Čadas, Burkinafaso un Mauritānijas līderi] izskaidro un formalizē savas prasības attiecībā pret Franciju un starptautisko kopienu: vai viņi vēlas mūsu klātbūtni un vai viņiem to vajag? Es vēlos skaidras atbildes uz šiem jautājumiem," norādīja Makrons.

Pagājušajā nedēļā Mali, saduroties helikopteriem, kuri meklēja islāmistu kaujiniekus, bojā gāja 13 Francijas karavīri. Tas bija lielākais Francijas karavīru bojāgājušo skaits vienā dienā kopš uzbrukuma Beirūtā pirms 36 gadiem, kad nogalināti tika 58 karavīri. Kopš intervences 2013. gadā Mali kopumā bojā gājuši 38 Francijas karavīri.

"Es nevaru pieļaut, ka Sāhelā atrodas Francijas karavīri, kad pastāv neskaidrība [no varasiestāžu puses] par anti Francijas kustībām un komentāriem, kurus dažkārt izsaka politiķi un ministri," piebilda Makrons.

Ja 2013. gadā Francijas karavīrus Mali sagaidīja kā varoņus, jo viņi apturēja islāmistu virzību uz galvaspilsētu Bamako, tad pēdējā laikā izskanējuši Francijas klātbūtni kritizējoši komentāri, atzīmē medijs. Starp tiem – vēlme, ka Francijas spēki pamet Āfrikas valsti un apsūdzības, ka to patiesais klātbūtnes iemesls saistīts ar ekonomiskiem apsvērumiem.

"Pretēji dažkārt dzirdētajam, Francija tur nav neokoloniālu, imperiālistisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ. Mēs esam tur savas kolektīvās drošības un reģiona dēļ," skaidroja Francijas prezidents.