Austrālijas savvaļas ugunsgrēki radījuši bezprecedenta piesārņojumu Sidnejā un valsts austrumu krastā, ceturtdien pavēstīja amatpersonas. Iedzīvotāji sūrojas par dūmu un putekļu kairinājumu acīm, turklāt pieaudzis sūdzību skaits par elpošanas ceļu problēmām.
Simtiem savvaļas ugunsgrēku kopš septembra kļuvuši nekontrolējami visā austrumu krastā, pilsētas no Sidnejas līdz Brisbenai ietinot dūmu segā. Apjausma par krīzi kļuva vēl skaidrāka ceturtdien, Jaundienvidvelsas vides departamentam paziņojot, ka savvaļas ugunsgrēki un putekļi radījuši "vienu no lielākajiem gaisa piesārņojumiem, kāds pieredzēts" Austrālijā.
Reģions "pieredzējis arī citus periodus, kad bijusi slikta gaisa kvalitāte, kas turpinājies nedēļām ilgi, ieskaitot Sidnejas 1994.gada savvaļas ugunsgrēkus un Melno Ziemassvētku savvaļas ugunsgrēkus no 2001.gada decembra līdz 2002.gada janvārim", pārstāve sakariem ar presi sacīja ziņu aģentūrai AFP. "Tomēr šis notikums ir ilgākais un plašākais mūsu novērojumu vēsturē."
Ceturtdien Sidnejas apkārtnē turpinājās vairāk nekā desmit ugunsgrēku, un attiecībā uz trim no tiem izsludināts trauksmes brīdinājums. Pilsētā jau trīs nedēļas teju ik dienu tiek izsludināti brīdinājumi par gaisa piesārņojumu. Savvaļas ugunsgrēki Austrālijā nav nekas neparasts, bet zinātnieki brīdina, ka šogad ugunsgrēku sezona sākusies agrāk ieilgušā sausuma un klimata izmaiņu dēļ.
Vairāk cilvēku ar astmu meklē palīdzību slimnīcās, bet ātrās palīdzības izsaukšanas gadījumu skaits saistībā ar elpošanas problēmām novembra pēdējā nedēļā pieaudzis par 24%, norādīja Jaundienvidvelsas veselības jomas amatpersonas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
