Pilnīgs un aptverošs pamiers Austrumukrainā: par ko vienojās Normandijas samitā  (220)

Tāpat arī puses vienojās par gūstekņu apmaiņu līdz šā gada beigām un arī apņēmās līdz nākamā gada marta beigām atvilkt militāros spēkus no trim papildu Ukrainas reģioniem.

"Pirmoreiz trīs gados esam pavirzījušies uz priekšu," tā pēc Normandijas samita preses konferencē žurnālistiem norādīja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš atgādināja, ka šī samita mērķis "bija radīt mieru – ilglaicīgu, taisnīgu, un izeju no šī šausmīgā konflikta," to salīdzinot "ar atvērtu rētu Eiropas kontinenta sirdī". Makrons uzsvēra Eiropas kontinenta stabilitāti un atgādināja par vairāk nekā 13 tūkstošiem cilvēku, kas gājuši bojā piecos gados Ukrainas austrumos konfliktā starp prokrieviskajiem separātistiem un Ukrainas valdības spēkiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis preses konferencē akcentēja pozitīvos ieguvumus samitā, taču arī vienlaikus izteica nožēlu, ka nav panākta vienošanās vairākos svarīgos jautājumos, piemēram, saistībā ar pašvaldību vēlēšanām un kontroli pār Ukrainas un Krievijas robežu.

"Process virzās pareizajā virzienā," par samitu kopumā žurnālistiem atzina Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tiesa, joprojām ir būtiskas atšķirības viņa un Zelenska uzskatos atsevišķos jautājumos. Piemēram, Putina ieskatā, Ukraina var nodrošināt robežu kontroli, atbilstoši Minskas vienošanās paredzētajam, tikai nākamajā dienā pēc vietējām vēlēšanām.

Kā jau izskanējis, Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas valstu vadītāju tikšanās galvenais mērķis bija mēģināt panākt mierīgu konflikta atrisināšanu Ukrainas austrumos. Vairāk nekā trīs gadu laikā tā bija pirmā šāda līderu tikšanās, un to gaidīja kā lielu pavērsienu sarunās starp Krieviju un Ukrainu. Prognozes par samita iznākumu bija dažādas, piemēram, britu raidorganizācija BBC minēja – lai arī maz ticams, ka oficiālā tikšanās Parīzē izraisīs visaptverošu miera vienošanos starp Kijevu un Maskavu, Krievija saistībā ar pirmo līderu samitu ir runājusi par "ļoti piesardzīgu optimismu" vairāk nekā trīs gadus.

Ukrainā savukārt uz gaidāmo Normandijas formāta tikšanos raudzījās ne tikai ar cerībām, bet arī ar aizdomām, ka politikas jaunpienācējs Volodimirs Zelenskis varētu zaudēt politiskajā spēlē daudz pieredzējušajam Krievijas prezidentam Putinam. Bažas paustas ne tikai publikācijās medijos, bet svētdien arī vairāki tūkstoši cilvēku izgāja Kijevas ielās, lai Ukrainas prezidentam pieprasītu samitā aizstāvēt Ukrainas intereses, vēstīja LETA.

Normandijas samits sākās pirmdienas pēcpusdienā Francijas prezidenta Emanuela Makrona Parīzes rezidencē Elizejas pilī, kuras pagalmā Ziemassvētku noskaņas rosina baltām zvaigznēm rotāta egle. Pirmā uz tikšanos "Mercedes" automašīnā ieradās Vācijas kanclere Angela Merkele, nedaudz vēlāk "Renault Espace" – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, bet kā pēdējais no valstu līderiem – Krievijas prezidents Vladimirs Putins limuzīnā "Aurus".

Dienas gaitā valstu vadītāji tikās gan aci pret aci, arī pirmoreiz Putins ar Zelenski, gan arī visi kopā.

Pēc tikšanās tika sagatavots paziņojums, ar kuru pirmdienas vēlā vakarā valstu līderi iepazīstināja žurnālistus preses konferencē. Normandijas samita laikā tika panākta vienošanās par tūlītējiem mēriem, lai stabilizētu situāciju konflikta zonā - puses piekrīt

Jānorāda, ka dažas dienas pirms tā dēvētā "Normandijas formāta" jeb pirmās miera sarunu kārtas Ukrainas prezidents Zelenskis ukraiņu televīzijas sarunu šovā "Savika Šustera runas brīvība" izteicās par savām cerībām pirms samita, īpaši tās saistot ar atbildību par pamiera izpildi Donbasā un ukraiņu ieslodzīto atbrīvošanu, vēstīja medijs "Kyiv Post". Piecos gados Ukrainas austrumos konfliktā starp prokrieviskajiem separātistiem un Ukrainas valdības spēkiem nogalināti vairāk nekā 13 000 cilvēku.

"Es vēlos atgriezties ar konkrētiem rezultātiem," par samitu televīzijas raidījumā teica Zelenskis. Šāgada aprīlī pēc uzvaras Ukrainas prezidenta vēlēšanās viņš solīja nepievilt vēlētājus un norādīja: "Mēs jebkurā gadījumā darbosimies "Normandijas formātā". Mēs turpināsim Minskas procesu. Mēs to pārstartēsim". Zelenskis arī uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir panākt uguns pārtraukšanu Donbasā un darīt visu iespējamo, lai Krievijas sagūstītās Ukrainas militārpersonas atgrieztos dzimtenē.

Zelenskis ir izteicies, ka Ukrainai jāatgūst kontrole pār tās robežu ar Krieviju. Pirms Normandijas formāta tikšanās viņš arī uzsvēra, ka samitu jebkurā gadījumā vērtējot pozitīvi, jo kopš 2016. gada šādu sarunu nav bijis vispār. Zelenskim ar Putinu bijušas tikai telefona sarunas, tās noslēdzās ar 35 ukraiņu atbrīvošanu un atgriešanos mājās. "Kad impēriju pārstāvji sēž pie galda, es tiešām vēlētos, lai mēs esam nevis ēdiens, ko pasniedz lielajiem priekšniekiem, bet gan, lai mēs sēžam pie šī galda un lai mūs uztver kā līdzvērtīgu, neatkarīgu, spēcīgu valsti," pirms samita sacīja Ukrainas prezidents.

Ziņu aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka Zelenskis vēlas panākt progresu, lai izbeigtu karu ar Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem valsts austrumos. Krievija vēlas izmantot samitu, lai liktu Zelenskim izpildīt 2015. gadā noslēgto Minskas miera vienošanos, kas paredz nemiernieku kontrolētajiem reģioniem lielāku autonomiju apmaiņā pret kauju izbeigšanu. Vācija un Francija bija vidutāji 2015. gadā, kad tika noslēgta vienošanās, bet tā vairākkārt ir ignorēta. Minskas vienošanās paredz, ka Ukraina varēs atgūt kontroli pār valsts robežu vien tad, kad nemiernieku kontrolētajos reģionos notiks Ukrainas likumiem atbilstošas vēlēšanas un reģionu iegūs autonomu statusu. Tomēr Zelenskis uzstāj, ka Ukrainai kontrole pār robežu jāiegūst pirms pašvaldību vēlēšanām