"Tas ir īstu speciālistu ļoti sarežģīta un cītīga darba rezultāts un svarīgs solis lietas galīgas atklāšanas virzienā. Paldies par dienestu," tviterī apliecināja ministrs.
Kā vēlāk Kijevā preses konferencē paziņoja Ukrainas tiesībsargājošo struktūru vadības pārstāvji, Šeremeta slepkavības lietā ir vismaz pieci aizdomās turamie - izpletņlēcēju-desantnieku bataljona medmāsa Jana Dugara, ārste un brīvprātīgā Jūlija Kuzmenko, mūziķis un brīvprātīgais Andrijs Antoņenko, brīvprātīgie Volodislavs un Inna Hriščenko.
Lietas materiāliem ir "šokējošs raksturs", preses konferencē sacīja Avakovs, piebilstot, ka "sabiedrībai ir jāsaprot robeža starp patriotismu un nodevību".
Aizdomās turamie bijuši figuranti dažādās lietās, un sākotnēji nekas nav liecinājis, ka viņi darbojušies grupā, sacīja Kriminālpolicijas priekšnieks Jevhens Kovals.
Analizējot informāciju par 35 līdzīgu noziegumu faktiem, izmeklētāji nākuši pie pārliecības, ka nozieguma mērķis bijis destabilizēt situāciju valstī, noslepkavojot pazīstamu cilvēku.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis cerību, ka tiks noskaidroti slepkavības pasūtītāji.
Šobrīd ir noskaidroti tikai slepkavības izpildītāji, sacīja Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Rjabošapka.
Šeremets strādāja medijos Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā. Viņš tika nogalināts 2016. gada 20. jūlijā Kijevā mīnēta auto sprādzienā. Slepkavība izraisīja plašu rezonansi.
Šeremets zaudēja dzīvību, eksplodējot automobilim, kurā viņš bija izbraucis no mājas un nobraucis dažus desmitus metru. Spridzeklis bija palikts zem automobiļa.
Policija notikušo kvalificēja kā slepkavību ar iepriekšēju nodomu, kas varēja apdraudēt daudzas cilvēku dzīvības.
Šeremets, kurš dzimis 1971. gada 28. novembrī Minskā, līdz 1992. gadam strādāja banku nozarē, bet pēc tam – Baltkrievijas televīzijā. Viņš arī vadīja Sabiedriskās Krievijas televīzijas (ORT) Baltkrievijas biroju, tās programmu "Laiks", kā arī vadīja ORT īpašo informatīvo projektu nodaļu, līdz 2008.gadā aizgāja no šī telekanāla.
Vēlāk Šeremets strādāja Krievijas žurnālā "Ogoņok", telekanālā REN TV un Krievijas Sabiedriskajā televīzijā. 2014.gadā viņš sāka sadarboties ar Ukrainas tīmekļa laikrakstu "Ukrainska pravda" un kļuva par šī izdevuma izpilddirektoru.
Šeremets nodibināja Baltkrievijas opozīcijas preses izdevumu "Belorusskij partizan". 2010. gadā viņam tika atņemta Baltkrievijas pilsonība "sakarā ar Krievijas pilsonības iegūšanu", un žurnālists novērtēja šo lēmumu kā varas iestāžu atriebību par viņa profesionālo darbību.
1997. gadā Šeremetu aizturēja Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes, kad viņš filmēja reportāžu par situāciju uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas. Žurnālists tika apsūdzēts robežas pārkāpšanā, nelikumīgā žurnālistiskā darbībā un sadarbībā ar ārvalstu specdienestiem, un viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
