Vairums upuru dzīvību zaudējuši, atspoguļojot konfliktus Jemenā, Sīrijā un Afganistānā, norādīja Parīzē bāzētā organizācija, vienlaikus brīdinot, ka "žurnālists joprojām ir bīstama profesija".
Pēdējo divu desmitgažu laikā dzīvību zaudējuši vidēji 80 žurnālisti gadā, norādīja RSF. Žurnālistu skaits, kas dzīvību zaudējuši šķietami mierīgās valstīs, joprojām ir liels, sacīja RSF priekšsēdis Kristofs Deluārs, norādot, ka tikai Meksikā vien nogalināti desmit. "Latīņamerikā, kur kopumā nogalināti 14 žurnālisti, ir tik pat daudz upuru kā Tuvajos Austrumos," viņš piebilda.
Priecē, ka konflikta zonās nogalināto žurnālistu skaits ir sarucis, atzina Deluārs, tomēr "arvien vairāk žurnālistu tiek noslepkavoti saistībā ar viņu darbu demokrātiskās valstīs, un tas demokrātijai ir liels izaicinājums."
Arvien lielāks skaits žurnālistu nonāk aiz restēm, norādīja RSF. 2019. gadā ieslodzīti 389 žurnālisti, un tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums par 12%. Teju puse ieslodzīto cietumos nonākuši trīs valstīs - Ķīnā, Ēģiptē un Saūda Arābijā, kas izsaukusi teju vispārēju nosodījumu ar žurnālista Džamala Hašogi šaušalīgo slepkavību diplomātiskajā misijā Stambulā.
"Ķīna, kas pastiprinājusi represijas pret uiguru minoritāti, viena pati cietumos ieslodzījusi trešo daļu no visiem pasaulē ieslodzītajiem žurnālistiem" norādīja RSF.
57 žurnālisti sagrābti gūstā, un visbiežāk tas noticis Sīrijā, Jemenā, Irākā un Ukrainā. "Neraugoties uz vērienīgo notikumu attīstību Sīrijā, nav notikusi vērā ņemama žurnālistu atbrīvošana no gūsta," norādīja RSF, paužot bažas par nolaupīto žurnālistu likteni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
