Foto: EPA/Scanpix/LETA
Parīzē decembra sākumā Normandijas samitā tikās Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderi, lai runātu par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā. Viņi vienojās par apmaiņu ar karagūstekņiem, divu jaunu frontes robežu pārejas punktu izveidi un spēku atvilkšanu trīs vietās, kam jānotiek līdz martam. Tajā pašā laikā netikta panākta vienošanās par pašvaldību vēlēšanu rīkošanu un robežkontroli, par ko Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteica nožēlu.

Lionas Politikas zinātnes institūta (Sciences Po Lyon) lektors Terijs Fortāns intervijā portālam "Delfi" iezīmē savu skatījumu, kā vērtēt Normandijas samita rezultātus, kā arī sniedz ieskatu, kāpēc, viņaprāt, Krievijas specdienestu darbības ārvalstīs nav viennozīmīgi vērtējamas. Viņš, par to runājot, atgādina arī par rietumvalstu lomu.

Līdzības ar Dienvidslāviju

Situāciju Ukrainā Fortāns salīdzina ar Dienvidslāvijas karu, kas norisinājās pagājušā gadsimta nogalē: "Mēs neko nevarējām palīdzēt. Tas beidzās ar Dienvidslāvijas sadalīšanos un aptuveni 300 tūkstošiem kritušo."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

UkrainaNATODelfi Plus

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit