"Mēs atrodamies netālu no Ukrainas un esam satraukti, ka piecus gadus pēc Krimas okupācijas varētu pieļaut to pašu kļūdu, ko pieļāva Gruzijas jautājumā – mazināt interesi par konfliktu un ieilgušo sadursmi nerisināt," sacīja Igaunijas prezidente.
Viņa pauda gandarījumu, ka Eiropas Savienība (ES) pagarinājusi sankcijas pret Krieviju, kuras noteica pēc Maskavas militārā iebrukuma Ukrainā. "Mēs esam gatavi turpināt sankcijas līdz pilnībā tiks izpildīta Minskas vienošanās," norādīja Kaljulaida.
Tāpat viņa sacīja, ka Baltijas valstis ir gatavas atbalstīt Ukrainu, Gruziju un citas valstis, kas vēlas tuvināt savas attiecības ar Eiropu. "Mēs atbalstām ES tālāko paplašināšanos. Baltijas valstīm tas ir būtisks jautājums. Mēs nevaram pieļaut, ka ES aizver savas durvis. Mēs, savulaik izmantojot dotās iespējas, iestājāmies ES un pievienojāmies vienotajam tirgum. Šādām iespējām jābūt arī citām valstīm," sacīja Igaunijas prezidente.
Kā ziņots, tā sauktās Minskas vienošanos mērķis ir karadarbības izbeigšana un politiska risinājuma atrašana separātistu ieņemtajām teritorijām.
Krievija 2014.gada februārī okupēja un martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
