Gibraltāra valdība trešdien iesniegusi kriminālsūdzību pret četriem Spānijas galēji labējās partijas "Vox" līderiem, apsūdzot viņus naida kurināšanā pret Gibraltāru un tā tautu.
Sūdzība iesniegta Madrides prokuratūrā pret "Vox" amatpersonām, arī līderi Santjago Abaskalu un ģenerālsekretāru Havjeru Ortegu Smitu.
2016.gadā Smits un vairāki "Vox" aktīvisti izklāja milzīgu Spānijas karogu slavenā Gibraltāra klitskalna nogāzē un tad devās peldus atpakaļ uz Spānijas teritoriju.
"Vox" Spānijas parlamenta vēlēšanās pagājušajā mēnesī saņēma trešo lielāko balsu skaitu, un partijas vēlēšanu manifestā Madride aicināta intensificēt diplomātiskos centienus, lai panāktu Gibraltāra atdošanu Spānijai.
"Vox" apgalvojumos, arī sociālajos medijos, redzama "skaidra stratēģija celt neslavu Gibraltāra iedzīvotājiem un mūsu institūcijām tādā veidā, kas nepārprotami iecerēta, lai radītu naida gaisotni starp spāņiem un gibraltāriešiem," norādīja Gibraltāra valdība.
Gibraltārs dēvēts par asinssūcēju un parazītu, izteikti nepamatoti apgalvojumi, ka spāņu strādnieki tiek turēti gūstā un ka britu teritorija ir naudas atmazgātāju un noziedznieku midzenis, sacīja Gibraltāra vecākais ministrs Fabjans Pikardo.
"Šādi vārdi 30.gados tika lietoti pret ebrejiem," viņš trešdien sacīja Gibraltāra parlamentā. "Mēs nepieļausim, ka tas notiek, nesaskaroties ar pretestību."
Gibraltārs, kurā ir 32 000 iedzīvotāju, bijis pastāvīgs spriedzes avots Lielbritānijas un Spānijas attiecībās kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki.
1713.gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Spānijas suverenitātē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
