Pelosi varētu aizkavēt impīčmenta prāvu ASV Senātā  (28)

Politiķe esot uztraukta, ka prāva Senātā, kurā senatoriem būs jālemj, vai prezidents jāatstādina no amata, var nebūt godīga.

Lai gan Pārstāvju palāta atbalstīja pret Trampu izvirzītās impīčmenta apsūdzības, Kongresa apakšpalātai jāapstiprina arī otra rezolūcija, kurā formāli nosaukti impīčmenta procesa pārvaldītāji, kuri lietu stādīs priekš Senātam. Otrās rezolūcijas pieņemšana nozīmē oficiālu impīčmenta procesa nonākšanu Senātā, atzīmē medijs.

Aizkavējot šo rezolūciju, Pelosi un viņas pārstāvētā Demokrātiskā partija cer izdarīt spiedienu uz Senāta vairākuma līderi Miču Makkonelu (Republikāniskā partija), cenšoties panākt, ka republikāņu politiķis izvēlēsies tādas impīčmenta prāvas procedūras, kuras spēs akceptēt abas lielākās ASV partijas.

Makkonels iepriekš izteicies, ka Senāta prāvas plānošanu veicis ciešā sadarbībā ar Balto namu. Tāpat viņš prognozējis, ka Senātā Tramps tiks attaisnots un nezaudēs amatu.

Senāta prāvas iespējamā aizkavēšanās rada neskaidrību par turpmāko notikumu gaitu Donalda Trampa impīčmenta procesā.

Jau ziņots, ka trešdien Demokrātiskās partijas kontrolētajā Pārstāvju palātā tika atbalstīts prezidenta Trampa impīčments. Baltā nama saimnieks apsūdzēts par varas ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī Kongresa izmeklēšanas kavēšanu. Tramps ir tikai trešais prezidents ASV vēsturē, pret kuru uzsākta impīčmenta procedūra – pirms viņa impīčments uzsākts pret diviem prezidentiem: Endrū Džonsonu un Bilu Klintonu. Nedz Džonsons, nedz Klintons netika atstādināts no amata impīčmenta ceļā – abus prezidentus attaisnoja Senāta prāvās.

ASV prezidents, kurš, visticamāk, būtu zaudējis amatu impīčmenta rezultātā, ir Ričards Niksons. Votergeitas skandāla ietvaros Pārstāvju palātas tieslietu komiteja iesniedza trīs apsūdzības pret toreizējo valsts vadītāju. Oficiāla impīčmenta procedūra nesākās, jo Niksons pats 1974. gada augustā atkāpās no amata.