Kodoldrošību, kuru Eiropai sniedz ASV, nevar aizstāt ar Francijas kodolieročiem, atzinis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušā mēneša izteikumi par NATO "smadzeņu nāvi" izsaukuši alianses iekšienē asas debates.
Nesenie notikumi Sīrijā likuši Makronam apšaubīt paļāvību uz ASV, ka tā sniegs nepieciešamo atbalstu uzbrukuma gadījumā Eiropai, un tāpēc Elizejas pils saimnieks uzstāj, ka Eiropai pašai jāpalielina savas aizsardzības spējas.
"Francija zina, kā sevi aizsargāt. Pēc "Brexit" tā paliks par vienīgo kodollielvaru Eiropas Savienībā," novembra sākumā publicētajā intervijā žurnālam "Economist" uzsvēra Makrons.
Taču Stoltenbergs norādījis, ka Francijas kodolieroči nesniedz NATO ticamu alternatīvu.
"ASV ieroči ir labi izveidotas NATO atturēšanas sistēmas sastāvdaļa, to mēs nedrīkstam aizmirt," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēris NATO ģenerālsekretārs. "Mums ir pārbaudītas un izmēģinātas procedūras."
Francija nav nodevusi savus kodolieročus NATO rīcībā un ir vienīgā alianses dalībvalsts, kas nedarbojas tās kodolplānošanas grupā.
"Francija ir izlēmusi tajā nepiedalīties, un es šo lēmumu respektēju, tas ir Francijas lēmums, Taču Francija nav NATO atturēšanas sistēmas loceklis," norādījis Stoltenbergs.
Viņš gan piebildis, ka debates, kuras izraisījuši Makrona izteikumi, nav vājinājušas aliansi, norādot, ka samitā, kas decembrī notika Londonā, pieņemti vairāki lēmumu par NATO pielāgošanos šodienas draudiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
