Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paudusi nopietnas bažas par iespējām nākamā gada laikā noslēgt Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas vienošanos par tirdzniecības attiecībām pēc 'Brexit'.
Gaidāms, ka Lielbritānija no ES izstāsies 31. janvārī, bet līdz nākamā gada beigām būs spēkā pārejas laika nosacījumi, lai pusēm būtu iespēja vienoties par turpmākām tirdzniecības attiecībām.
"Mani ļoti bažīgu dara īsais laika sprīdis, kas mums dots," Leiena teikusi Francijas laikrakstam "Les Echos" piektdien publicētā intervijā.
"Tās nav tikai sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu, bet arī daudziem citiem jautājumiem. Man šķiet, ka abām pusēm sev ir nopietni jāpajautā, vai tik īsā laikā ir iespējamas visas šīs sarunas," viņa paudusi.
"Uzskatu, ka būtu prātīgi gada vidū pārskatīt lietas, lai nepieciešamības gadījumā redzētu, vai termiņš ir jāpagarina," pauda EK vadītāja.
Izstāšanās līgums, par kuru Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ir vienojies ar ES, paredz, ka Lielbritānija var lūgt pagarināt pārejas laiku par vienu vai diviem gadiem. Šis līgums vēl jāapstiprina Lielbritānijas parlamentam.
Tomēr Džonsons, kurš šomēnes britu parlamenta vēlēšanās guva pārliecinošu vairākumu, uzstāj, ka nelūgs termiņa pagarinājumu un gatavo likumprojektu, kas aizliegtu tādu pagarinājumu.
Tas nozīmē, ka sarunām par pēcbreksita tirdzniecības līgumu būs tikai 11 mēneši laika. Abu pušu amatpersonas ir brīdinājušas, ka tik īsā laikā vienošanos panākt būs grūti.
Ja 2020. gada beigās nebūs noslēgts tirdzniecības līgums, Lielbritānija saraus attiecības ar plašo ES vienoto tirgu bez vienošanās par darbavietu un tirdzniecības attiecību aizsardzību.
ES "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē šonedēļ sacīja, ka pēcbreksita līguma izstrāde un ratifikācija nākamā gada laikā būs "milzīgs izaicinājums, bet mēs darīsim, ko varēsim".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
