Tieši pirms 20 gadiem, 1999. gada 31. decembrī, Vecgada uzrunas laikā par atkāpšanos no amata negaidīti paziņoja pirmais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, par savu pēcteci nosaucot Vladimiru Putinu.
Jeļcins par Krievijas pirmo prezidentu kļuva 1991. gadā un 1996. gadā tika pārvēlēts uz otro pilnvaru termiņu. 1999. gada 31. decembrī, tuvu sava otrā termina beigām un ar vāju veselību, Jeļcins TV uzrunā paziņoja par atkāpšanos.
Jeļcina popularitāte ekonomiskās krīzes mocītajā Krievijā uz to brīdi bija ļoti zema un, pat, ja konstitūcija pieļautu kandidēšanu uz vēl vienu prezidentūras termiņu, uzvara būtu neticama.
Jeļcins uzrunā paziņoja, ka viņa vietā par prezidenta pienākumu izpildītāju kļūst Vladimirs Putins, kurš Jeļcina administrācijā darbojās kopš 1996. gada. 1998. gadā Jeļcins iecēla Putinu par Federālā drošības dienesta (FDD) direktoru, bet kopš 1999. gada augusta Putins ieņēma premjera krēslu.
Pēc Jeļcina paziņojuma par atkāpšanos TV ekrānos parādījās Putins un teica pirmo gadumijas uzrunu kā prezidenta pienākumu izpildītājs. 2000. gada martā Putins uzvarēja dažus mēnešus pirms termiņa sarīkotajās prezidenta vēlēšanās un jau maijā stājās amatā kā ievēlēts prezidents.
2004. gadā Putins tika pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu, kas beidzās 2008. gadā. Krievijas konstitūcija neatļauj valsts galvas krēslu ieņemt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas – Putins kļuva par premjeru, bet prezidenta amatā stājās viņa sabiedrotais Dmitrijs Medvedevs.
2012. gadā Putins atgriezās prezidenta krēslā, nu jau uz sešu gadu termiņu, bet Medvedevs kļuva par premjeru. Uz ceturto pilnvaru termiņu Putinu ievēlēja 2018. gadā. Šīs prezidentūras pilnvaras beigsies 2024. gadā un analītiķus nodarbina dažādi scenāriji, kā Putins rīkosies pēc tam.
Krievija Putina vadībā ir ieguvusi agresīvas valsts tēlu un pēdējos gados nonākusi daļējā starptautiskā izolācijā tās politikas dēļ. 2008. gadā Krievija iebruka Gruzijā, bet 2014. gadā okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka militāru konfliktu Ukrainas austrumos.
Rietumos plaši domā, kā cīnīties pret Krievijas izplatīto propagandu un dezinformāciju, tiek stiprināta NATO aizsardzība austrumu flangā. Kopš Krimas notikumiem tiek uzturētas sankcijas pret Maskavu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
