Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borreljs pirmdien, 6. janvārī, paudis nožēlu par Irānas atkāpšanos no 2015. gada kodolvienošanās ar pasaules lielvarām saistībā ar augsta ranga Irānas ģenerāļa nogalināšanu ASV triecienos.
Borreljs tviterī paziņojis, ka līgums "pašlaik ir svarīgāks nekā jebkad agrāk", lai gan problēmas tā izpildē bijušas jau kopš 2018. gada maija, kad ASV prezidents Donalds Tramps atsauca savas valsts dalību tajā.
Tramps atsauca ASV dalību līgumā un atjaunoja sankcijas pret Irānu, bet Eiropas valstu centieni saglabāt līgumu, kas paredz Irānas kodolprogrammas ierobežojumus apmaiņā pret starptautisko sankciju mīkstināšanu, nav bijuši veiksmīgi.
Saskaņā ar ES ierasto politiku Borreljs pauda, ka bloks par tālāku rīcību lems pēc tam, kad no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) būs saņemta detalizētāka informācija par Irānas pārkāpumiem.
"Pilnīga kodolvienošanās izpilde reģionālai stabilitātei un globālai drošībai pašlaik ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Es turpināšu strādāt kopā ar visiem iesaistītajiem," tviterī rakstīja ES augstais pārstāvis.
Svētdien Irāna paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko noteic tās 2015. gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām, proti, Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.
Nedēļas nogalē Borreljs sarunā ar Irānas ārlietu ministru Mohammadu Džavadu Zarifu mudinājis deeskalēt situāciju, kas saasinājusies pēc Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas ASV triecienā. Viņš uzaicināja Zarifu ierasties Briselē, bet pagaidām Irānas puse nav publiski sniegusi atbildi.
ES preses pārstāvis Pēters Stano pauda, ka bloks "dara daudz", cenšoties mazināt saspīlējumu, kas radies pēc Soleimani nogalināšanas triecienā Bagdādes lidostā.
Saistībā ar saspīlējuma saasinājumu NATO rīko ārkārtas sanāksmi par krīzi, jo īpaši par apmācību misijas Irākā nākotni, bet Vācija ir ierosinājusi šonedēļ rīkot ES ārlietu ministru sanāksmi.
2015. gadā Irāna parakstīja kodolvienošanos ar ASV, Franciju, Krieviju, Lielbritāniju un Ķīnu, kā arī Vāciju.
Lai gan Irāna ir solījusi sadarboties ar IAEA inspektoriem, Vācijas, Francijas un Lielbritānijas līderi aicinājuši to pārdomāt atteikšanos no savu saistību izpildes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
