ASV Kongresa apakšnams Pārstāvju palāta ceturtdien pieņēma rezolūciju, kuras mērķis ir ierobežot prezidenta Donalda Trampa iespēju sākt karu pret Irānu.
Demokrāti, kuriem ir vairākums Pārstāvju palātā, ierosināja šīs rezolūcijas pieņemšanu pēc tam, kad Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšana pēc Trampa rīkojuma un Irānas atbildes triecieni ASV spēkiem Irākā dramatiski palielināja saspīlējumu un radīja bažas par iespējama kara sākšanos starp ASV un Irānu.
Rezolūcija tika pieņemta ar 224 balsīm par un 194 pret. Par tās pieņemšanu nobalsoja demokrāti un trīs kongresmeņi no Trampa Republikāņu partijas, tai skaitā viens no kvēlākajiem Trampa atbalstītājiem Kongresā Mets Gecs.
Rezolūcija pieprasa prezidentam neiesaistīties karadarbībā pret Irānu, ja to nav apstiprinājis Kongress.
Kamēr kongresmeņi debatēja par prezidenta pilnvarām, Tramps uzstāja, ka viņam nav vajadzīga Kongresa piekrišana militāru uzbrukumu veikšanai.
''Man tas nav jādara," teica Tramps, atbildot uz jautājumu, vai viņš lūgtu Kongresa piekrišanu jaunām militārām darbībām pret Irānu.
"Un tas nebūtu vajadzīgs, jo dažreiz ir jāpieņem lēmumi nepilnas sekundes laikā," viņš piebilda.
Saskaņā ar 1973. gadā pieņemto Kara pilnvaru likumu Baltā nama administrācijai ir jāinformē Kongress par nozīmīgām militārām darbībām, bet Tramps neparastā kārtā ir paturējis slepenībā savu loģisko pamatojumu bezpilota lidaparāta raķešu triecienam, kurā pagājušajā piektdienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināts ietekmīgais Irānas ģenerālis Kasems Soleimani.
Irāna uz to atbildēja, apšaudot ar ballistiskajām raķetēm divas Irākas aviobāzes, kurās ir stacionēti ASV spēki.
Jaunā rezolūcija, atsaucoties uz 1973. gada Kara pilnvaru likumu, "liek prezidentam izbeigt ASV bruņoto spēku izmantošanu, iesaistoties karadarbībā Irānā vai pret Irānu, vai pret kādu tās valdības vai armijas daļu".
Rezolūcijā gan paredzēti arī svarīgi izņēmumi, pieļaujot spēka lietošanu, lai aizsargātos vai novērstu "draudošu" uzbrukumu amerikāņiem.
Pieņemtajai rezolūcijai nav likuma spēka, bet tā var kalpot par politisku instrumentu pret Trampa ārpolitiku.
Pārstāvju palātas loceklis no Republikāņu partijas Kevins Makartijs nosauca šīs rezolūcijas pieņemšanu par "izrādīšanās balsojumu", jo tā nevar kļūt par likumu un tādējādi "nekad neierobežos [Trampa] konstitucionālo varu aizsargāt amerikāņus".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
