Irāna sestdien atzina, ka tās spēki kļūdas dēļ notriekuši Ukrainas pasažieru lidmašīnu ar 176 cilvēkiem uz klāja – pretgaisa aizsardzības sistēmas operators lidaparātu noturējis par spārnoto raķeti, skaidro Irānas Revolucionārās gvardes Gaisa spēku komandieris Amirs Ali Hadžizade.
Ukrainas lidsabiedrības "Ukraine International Airlines" pasažieru lidmašīna "Boeing 737" avarēja 8. janvārī dažas minūtes pēc pacelšanās no Teherānas lidostas. Irānas izmeklētāji paziņoja, ka lidmašīna aizdegusies vēl būdama gaisā. Lidaparāts bija ceļā uz Kijevu.
ASV un Kanāda 9. janvārī paziņoja, ka lidmašīnu, visticamāk kļūdas dēļ, notriekuši paši irāņi. Teherāna šai versijai sākotnēji nepiekrita un eksperti pauda bažas par to, ka rūpīga notikušā izmeklēšana ir apdraudēta.
Taču sestdien Irāna negaidīti atzina, ka lidmašīnu kļūdas dēļ notrieca tās pretgaisa aizsardzības spēki. Katastrofa notika dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena pa militārajām bāzēm Irākā, kur izvietoti ASV un NATO karavīri un irāņu pretgaisa aizsardzība bija kaujas gatavībā, gaidot iespējamo ASV prettriecienu.
Brigādes ģenerālis Hadžizade īpaši sasauktā preses konferencē sestdien skaidroja, ka liktenīgā pretgaisa aizsardzības sistēma Revolucionārās gvardes bāzē tika izvērsta dažas stundas pirms katastrofas – 7. janvāra pulksten 21. vakarā.
Operators radarā ieraudzīja kustīgu objektu un tas tika noturēts par spārnoto raķeti, viņš skaidro. Sistēma darbojās ar traucējumiem, tīkls bija aizņemts un operatoram neizdevās sazināties ar centrālo pretgaisa aizsardzības komandcentru, lai apstiprinātu novērojumus.
"Šajā situācijā viņam bija jāpieņem lēmums 10 sekundēs un, diemžēl, viņš izdarīja nepareizo izvēli," ģenerāli citē raidsabiedrība CNN.
Pats operators, uzzinot, kas ir noticis, vēlējies nomirt, atklāj Hadžizade. "Mēs uzņemamies atbildību par notikušo un esam gatavi pieņemt jebkurus lēmumus no varas, kurai pakļaujamies," citē mediji.
Viņš arī apgalvo, ka gaisa spēki vairākkārt ir lūguši slēgt gaisa telpu, bet tas nav ticis izdarīts, kā rezultātā operators civilo lidmašīnu uzskatījis par raķeti.
Irānas Civilās aviācijas pārvaldes pārstāvji, kas iepriekš paziņoja, ka lidmašīna nav notriekta, par raķeti neko nemaz nav zinājuši, liecina brigādes ģenerāļa teiktais: "Viņi nav vainīgi. Mēs esam vainīgi."
Daļēju vainu par notikušo ģenerālis uzveļ arī ASV, norādot, ka Irānas spēki bija 100% kaujas gatavībā, gaidot ASV triecienus, ar ko bija draudējusi Vašingtona. Teherānas aizsardzības nolūkos tika izvērsta virkne jaunu pretgaisa aizsardzības iekārtu, viņš paskaidro. Viena no šīm papildu sistēmām arī notrieca lidmašīnu.
Ukrainas prezidents un Kanāda jau pieprasījušas Irānai kompensācijas, pilnīgu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu.
Kā ticamākā iekārta, ar kuru Ukrainas lidmašīna notriekta, iepriekš medijos tika minēta Krievijā ražotā pretgaisa aizsardzības sistēma "Tor". Par šo ieroci vairāk lasīt var šeit.
Uz avarējušās lidmašīnas klāja atradās 82 Irānas pilsoņi, 63 Kanādas pilsoņi, 11 Ukrainas pilsoņi (no tiem deviņi apkalpes locekļi), 10 Zviedrijas pilsoņi, četri Afganistānas pilsoņi, trīs Vācijas un trīs Lielbritānijas pilsoņi