Irānas amatpersonas otrdien paziņoja, ka arestēti vairāki aizdomās par lidmašīnas notriekšanu turēti cilvēki, vēsta "Reuters". Ziņas par vainīgo arestēšanu varētu būt centieni mazināt protestus, kuri izcēlušies pēc tam, kad Irānas režīms kļūdas dēļ notrieca Ukrainas laineri.
Islāma Republikas prokuratūras pārstāvis Golamhuseins Esmailigans medijiem pagaidām neatklāja, cik daudzi tiek turēti aizdomās, ck daudzi no tiem arestēti un kāda bijusi viņu loma lidmašīnas notriekšanā. Teherānas ielās arī parādījušies plakāti un uzraksti, bojāgājušo piemiņai.
Tikmēr otrdien jau ceturto dienu pēc kārtas ielās izgājuši pret valdības politiku saukļus izsaucoši protestētāji, kuri ir nemierā ar režīma rīcību, pēc pārsvarā etnisko irāņu pilnās pasažieru lidmašīnas notriekšanas vairākas dienas censties šo faktu noliegt un slēpt.
Kopš sestdienas pārsvarā gados jaunu protestētāju pūļus lielākajās Irānas pilsētās cenšas izdzenāt bruņoti policisti. Regulāri atskanot šāvienu troksnis un vietām redzamas asiņu peļķes, tomēr ziņošana no protestiem teokrātiskās valsts noslēgtības dēļ ir stipri ierobežota, raksta "Reuters".
Irānas prezidents Hasans Ruhani otrdien valsts televīzijas pārraidē apsolīja izmeklēt "nepiedodamo kļūdu", notriecot lidmašīnu. Tādējādi viņš pievienojies citām augsta ranga valsts amatpersonām, kuras jau paudušas atvainošanos un atzinušas kļūdas, kas Islāma Republikā notiek ārkārtīgi reti, atzīmē "Reuters".
Ukrainas lidsabiedrības "Ukraine International Airlines" pasažieru lidmašīna "Boeing 737" avarēja 8. janvārī dažas minūtes pēc pacelšanās no Teherānas lidostas. Irānas izmeklētāji paziņoja, ka lidmašīna aizdegusies vēl būdama gaisā. Lidaparāts bija ceļā uz Kijevu.
ASV un Kanāda 9. janvārī paziņoja, ka lidmašīnu, visticamāk kļūdas dēļ, notriekuši paši irāņi. Teherāna šai versijai sākotnēji nepiekrita un eksperti pauda bažas par to, ka rūpīga notikušā izmeklēšana ir apdraudēta.
Taču sestdien Irāna negaidīti atzina, ka lidmašīnu kļūdas dēļ notrieca tās pretgaisa aizsardzības spēki. Katastrofa notika dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena pa militārajām bāzēm Irākā, kur izvietoti ASV un NATO karavīri un irāņu pretgaisa aizsardzība bija kaujas gatavībā, gaidot iespējamo ASV prettriecienu.
Irānas Revolucionārās gvardes Gaisa spēku komandieris Amirs Ali Hadžizade īpaši sasauktā preses konferencē sestdien skaidroja, ka liktenīgā pretgaisa aizsardzības sistēma izvērsta dažas stundas pirms katastrofas – 7. janvāra pulksten 21. vakarā. Operators radarā ieraudzīja kustīgu objektu un tas tika noturēts par spārnoto raķeti, viņš skaidro. "Šajā situācijā viņam bija jāpieņem lēmums 10 sekundēs un, diemžēl viņš izdarīja nepareizo izvēli," ģenerāli citē raidsabiedrība CNN.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
