Tiesiskums Polijā un Ungārijā ir pasliktinājies, un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunas ar abām valstīm nav uzlabojušas pamattiesību ievērošanu tajās, pausts Eiropas Parlamenta (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.
Kā informēja EP pārstāvis Jānis Krastiņš, EP rezolūcijā norādīts, ka vajadzīgs pastāvīgs ES mehānisms demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas kontrolei.
Deputātu ieskatā ES Padomei regulārāk jārīko strukturētas Polijas un Ungārijas pārstāvju uzklausīšanas, kurās tiktu piedāvāti konkrēti ieteikumi. Tāpat EP vēlas oficiāli iesaistīties šajā procesā.
EP rezolūciju pieņēma ar 446 balsīm par, 178 pret un 41 deputātam atturoties.
Eiroparlamentāriešu vairākums uzsver, ka līdzšinējie Polijas un Ungārijas pārstāvju uzklausīšanas pasākumi nav bijuši regulāri un strukturēti. EP aicina ES Padomi abām valstīm sniegt konkrētus ieteikumus un termiņus ES likumu ievērošanai.
Tas, ka ES Padome šādu situāciju risināšanai neizmanto iedarbīgi ES jau spēkā esošo kārtību, apdraud kopīgo Eiropas vērtību integritāti, savstarpējo uzticēšanos un ES uzticamību kopumā, akcentē Eiropas Parlaments.
Deputāti arī mudina Eiropas Komisiju (EK) "pilnībā izmantot pieejamos instrumentus, lai novērstu drošu varbūtību, ka Polija un Ungārija varētu nopietni pārkāpt vērtības, uz kuru pamata ir dibināta ES".
Krastiņš atgādina, ka Eiropas Parlaments 2018. gadā prasīja ES Padomei rīkoties, lai neļautu Ungārijas varas iestādēm pārkāpt ES pamatvērtības. EP deputātiem galvenās bažas raisīja tiesu iestāžu neatkarība, vārda brīvība, korupcija, minoritāšu tiesības, kā arī migrantu un bēgļu stāvoklis.
Polijas gadījumā EK 2017. gada decembrī pieprasīja ES rīcību, ņemot vērā iespējamos draudus tiesu varas neatkarībai. EP 2018.gadā pieņemtajā rezolūcijā pievienojās EK viedoklim tiesiskuma apdraudējumu Polijā.
ES ministri ir sarīkojuši divas uzklausīšanas ar Ungārijas valdību 2019. gada otrajā pusē. EP deputāti ir atkārtoti pauduši neapmierinātību, ka šajās sarunās nav oficiāli pārstāvēts Eiropas Parlaments. Savukārt Polijas valdība ES Padomes priekšā no 2018. gada jūnija līdz decembrim ir aizstāvējusies trīs reizes.
Kā ziņots, vienā no pēdējiem strīdus gadījumiem starp ES institūcijām un Poliju EK nolēmusi lūgt ES Tiesu uz laiku "iesaldēt" Polijas Augstākās tiesas jauno disciplināro palātu.
Polijas parlaments decembrī apstiprināja likumprojektu, kas paredz iespēju disciplināri sodīt tiesnešus, kuri iebilst pret pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām.
Kamēr Polijas valdība apgalvo, ka reformas nepieciešamas, lai savaldītu tiesnešu korupciju un atbrīvotos no komunistiskās režīma mantojuma, opozīcija apgalvo, ka valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" vēlas apklusināt kritiski noskaņotos tiesnešus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!