Rietumbalkānu pilsētas jau vairākas dienas pārņēmis biezs smogs un trauksme par piesārņojuma līmeni, tādēļ cilvēki sākuši protestus un pieprasa varasiestādēm atrast ilgtermiņa risinājumus.
Belgradā piektdienas vakarā gaidāms mītiņš, kurā tiks pieprasīti "pasākumi iedzīvotāju aizsardzībai un caurskatāmākai informēšanai par ārkārtīgi augsto piesārņojuma līmeni".
"Mūs sanikno valdības rīcība problēmas risināšanai," paziņoja mītiņa organizatori no aktīvistu grupas "Nenosmacēt Belgradu".
Lielākā daļa Serbijas amatpersonu par piesārņojuma problēmu nerunā vai cenšas mazināt piesārņojuma līmeņa nozīmi.
Valdība ceturtdien izplatīja paziņojumu, kurā informēja, ka bērnudārziem un skolām dots rīkojums novērot situāciju un pēc saviem ieskatiem pārtraukt darbību. Mediji un aktīvisti kritizēja valdības paziņojumu kā novēlotu un vienaldzīgu.
"Situācija nav sliktāka kā agrāk. Dažās pilsētās tā ir sliktāka laikapstākļu un miglas dēļ, jo nav sniega un "Kosavas"," ceturtdien paziņoja Serbijas premjerministre Ana Brnabiča.
"Kosava" ir spēcīgs austrumu vējš, kas periodiski uznāk un vairāku dienu laikā sajauc pilsētas gaisu, bet šogad tas ir reti novērots. Tiek prognozēts, ka nedēļas nogalē tas beidzot pārņems Serbijas galvaspilsētu.
Lielākajā daļā reģiona pilsētu šāda dabiska gaisa attīrītāja nav, tādēļ iedzīvotāji pieprasa varasiestādēm izstrādāt ilgtermiņa plānus lielāko piesārņotāju likvidēšanai.
Līdzīgs liels piesārņojums novērots Skopjē Ziemeļmaķedonijā, Sarajevā un Tuzlā Bosnijā, kā arī Podgoricā Melnkalnē.
Situācija īpaši uzkrītoša kļūst, kad iestājas migla un piesārņojuma daļiņas saķeras ar ūdens garaiņiem. Vislielākie piesārņotāji ir malkas krāsnis, kas ir daudzos mājokļos, kā arī termoelektrostacijas un satiksme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
