Lībijā karojošās puses kā kaujiniekus izmanto arī migrantus  (20)

"Esam saņēmuši liecības no cilvēkiem aizturēšanas centros, ka viņiem tika dota iespēja izvēlēties palikt tur vēl nenoteiktu laiku vai doties kaujās uz frontes līniju," ziņu aģentūrai DPA sacījis UNHCR īpašais pārstāvis Centrālajā Vidusjūras reģionā Vinsents Košetels.

Viņš nevarēja precizēt, cik daudziem migrantiem izteikts tāds piedāvājums.

"Novērojām, ka šādi rekrutēšanas centieni galvenokārt vērsti pret sudāniešiem," piebilda Košetels. "Pieņemam, ka tas ir tādēļ, ka viņi prot arābu valodu. Abas puses viņus cenšas piesaistīt," teica speciālists.

"Ja viņi nolēma iesaistīties, viņiem izsniedza formas tērpu, ieroci un nekavējoties nogādāja partizānu karā," klāstīja Košetels.

UNHCR, kas ir viena no retajām starptautiskajām organizācijām Lībijā, reizēm iegūst piekļuvi aizturēto nometnēm. Drošības apsvērumu dēļ aģentūra ir samazinājusi savu darbinieku skaitu Lībijā.

Kopš 2011. gada, kad NATO atbalstītās sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadējais diktators Muammars Kadafi, Lībijā valda haoss. Uz kontroli pretendē divas konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi.

Tripoles valdību atzīst ANO un atbalsta Turcija un Katara, bet Tubrukas valdību, kuras pusē ir ietekmīgais Lībijas militārais komandieris feldmaršals Halifa Haftars, atbalsta Ēģipte, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Pastāv spēcīgas aizdomas, ka arī Krievija atbalsta Haftara spēkus, lai gan Maskava noliedz, ka tai būtu kāda loma Lībijas konfliktā.

Situācija Lībijā saasinājās pagājušajā gadā, kad Haftara spēki aprīlī sāka uzbrukumu Tripoles ieņemšanai. Konfliktu sarežģījusi ārvalstu spēku iejaukšanās, arī AAE un Krievijas algotņi, kas atbalsta Haftaru.

Jau ziņots, ka Tripolē bāzētās valdības vadītājs Fajezs as Sarradžs šonedēļ sarunās Maskavā parakstīja vienošanos par pamieru, bet Haftars pameta Krievijas galvaspilsētu šo dokumentu neparakstot.

Svētdien Berlīnē Vācijas kanclere Angela Merkele organizē konferenci, lai izstrādātu miera plānu Lībijai.