Atšķirībā no citām diskriminācijas formām, kas saistītas ar rasi un dzimumu, homofobijas izraisīta diskriminācija Šveicē nav pasludināta par pretlikumīgu federālā līmenī. Šveices valdība 2019.gada decembrī veica labojumus likumos pret diskrimināciju, atļaujot ierosināt krimināllietas par homofobiju. Taču galēji labējās organizācijas iebilda pret šīm izmaiņām, apgalvojot, ka tās ierobežos vārda brīvību, un savāca likumā noteiktos 50 000 parakstu referenduma sarīkošanai.
Referendums par šo likumprojektu un vēl vienu jautājumu, kas saistīts ar mājokļiem, plānots 9.februārī. Lai gan Šveicē lielākoties vērojama toleranta attieksme pret homoseksuālām attiecībām, Šveice atpaliek no savām kaimiņvalstīm, kad runa ir par geju un lesbiešu tiesisko aizsardzību.
Francijas, Austrijas, Dānijas un Nīderlandes kriminālkodeksi aizliedz homofobisku diskrimināciju. Šveicē joprojām nav legalizētas arī viendzimuma laulības. Homofobijas aizlieguma atbalstītāji norāda, ka, pat ja valstī homoseksuālas attiecības tiek akceptētas, to neatzīšana likuma priekšā rada kauna sajūtu un dažos gadījumos var novest cilvēku pie pašnāvības, kas sevišķi vērojams jaunāku cilvēku vidū.
Iespēja, ka jauni geji un lesbietes Šveicē izdarīs pašnāvību, ir divas līdz piecas reizes lielāka nekā heteroseksuālu cilvēku vidū. Likumprojekta vislielākais oponents ir konservatīvā Federālā Demokrātiskā savienība, kas uzskata, ka likumprojekts ierobežos vārda brīvību un pakļaus cilvēkus sankciju riskam, ja viņi diskutēs par jautājumiem, kas saistīti ar viendzimuma attiecībām.
Šomēnes veikta aptauja liecina, ka katrs desmitais šveicietis homoseksualitāti uzskata par amorālu, un vairāk nekā 20% aptaujāto ļāva noprast, ka ir noskaņoti pret viendzimuma laulībām. Lai gan tā ir tikai neliela daļa no elektorāta, valstī valda stingrs viedoklis jautājumos, kas saistīti ar vārda brīvību, un fakts, ka ir izdevies savākt referenduma sarīkošanai nepieciešamos 50 000 parakstu, nozīmē, ka referenduma rezultātu ir grūti prognozēt.