Grenlandes ledāju kušanu ievērojami ietekmē ne tikai temperatūras pieaugums, bet arī straume, kas nes sevī Atlantijas okeāna siltos ūdeņus, atklāts žurnāla "Nature Geoscience" publicētajā pētījumā. Tai, iespējams, ir vēl lielāka ietekme nekā gaisa temperatūru pieaugšanai, vēsta CNN.
Žurnālā "Nature Geoscience" pirmdien publicēts pētījums, kurā zinātnieki analizējuši vienu no glečera mēlēm 79° Ziemeļu ledājā, kas atrodas Grenlandes ziemeļaustrumos, karaļa Frederika VIII Zemē. Glečera mēle ir peldošs šļūdoņa turpinājums ūdenī. Pētījumā apskatītā glečera mēle ir gandrīz 80,5 kilometru gara.
Zinātnieki atklājuši, ka zem ledāja plūst vairāk nekā 1,6 kilometru plata straume, kas nes sevī Atlantijas okeāna siltos ūdeņus. Straumes ietekmē liels daudzums siltuma nonāk saskarsmē ar ledu, tādējādi paātrinot ledāja kušanu.
"Iemesls intensīvajai ledāju kušanai nu ir kļuvis skaidrāks," teic Janīna Šafere, Alfrēda Vēgenera institūta okeanogrāfe un pētījuma grupas vadītāja.
Pētījuma ietvaros zinātnieku grupa arīdzan ir atklājusi līdzīgu straumi cita Grenlandes ledāja tuvumā, kur nesen liela glečera mēle iebruka okeānā, raksta CNN.
Grenlandes ledāju kušanai ir vislielākā ietekme uz jūras līmeņu celšanos visā pasaulē. Balstoties uz žurnālā "Nature" decembrī publicētā pētījuma, Grenlandes ledus šobrīd kūst septiņas reizes ātrāk nekā 1992. gadā.
Pagājušajā vasarā lielā daļā Arktikas bija novērojamas rekordaugstas gaisa temperatūras, kā rezultātā Grenlande pazaudēja 11 miljardu tonnu ledus tikai vienā dienā. Tik daudz ūdens varētu ietilpt 4,4 miljonos Olimpisko spēļu peldbaseinu, medijam salīdzināja Ruta Motrama, zinātniece Dānijas Meteoroloģijas institūtā.
Klimata krīzes rezultātā okeānu ūdens sasilst, kas veicina dabas katastrofu un ekstrēmu laikapstākļu veidošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
