Zemes reformas nepieciešamību prezidents Zelenskis jau iepriekš pamatoja ar faktu, ka Ukraina ir viena no nedaudzām valstīm pasaulē, kurā nevar pārdot un nopirkt zemes gabalus. Līdz ar to Ukraina ierindojas vienā kompānijā ar tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Kuba, Venecuēla. Tadžikistāna un Kongo.
Ukrainas konstitūcijā noteikts, ka zemes īpašnieks ir tauta. Zemi var iznomāt, bet ne pārdot. Ukrainā ir spēkā lauksaimniecības zemju pārdošanas un pirkšanas moratorijs, ko rosina atcelt. Valsts un pašvaldību zemes iecerēts pārdot izsolēs.
Atcelt zemes pārdošanas moratoriju Ukrainai ir rekomendējis arī Starptautiskais Valūtas fonds, norādot, ka aizliegums bremzē ekonomiku.
Jau pērnā gada novembrī Ukrainas Augstākā rada apstiprināja sākotnējo likumprojektu par lauksaimniecības zemju laišanu brīvajā tirgū. Kopš tā laika likums intensīvi tiek papildināts un labots.
Galvenais strīdu objekts, kas izraisa opozīcijas protestus, ir jautājums, vai Ukrainas zemi drīkstēs pirkt ārvalstnieki un cik daudz zemes drīkstēs nopirkt viens īpašnieks.
Opozīcijas deputāti no partijām "Tēvzeme" un "Opozīcijas platforma – par dzīvi" apsūdz valdību centienos "izpārdot Ukrainu" oligarhiem un ārzemniekiem.
Jauno likumprojektu izanalizējis portāls "Currenttime". Dokuments Ukrainas zemi iedala deviņās grupās:
1. Dzīvojamā apbūve
2. Ražošana
3. Dabas liegumi
4. Atveseļošanās
5. Rekreācija
6. Vēsture un kultūra
7. Mežs
8. Ūdens fonds
9. Lauksaimniecība
Vislielāko platību no visa – ap 70% – veido lauksaimniecības zemes. Uz tās audzē labību un liellopus. Tieši šī veida zemi valdība grib atļaut pārdot.
Oficiāli lauksaimniecības zemes Ukrainā pieder vairāk nekā sešiem miljoniem lauku iedzīvotāju. Daudziem tā palika lietošanā pēc PSRS un kolhozu sabrukuma. Valsts izsniedza kolhozniekiem sertifikātus par īpašumtiesībām uz zemi, taču pārdošanas tiesības nekur netika noteiktas.
2001. gadā, kad Ukrainā pieņēma Zemes kodeksu, kas regulē zemes apriti valstī, parlamenta deputāti uzlika moratoriju lauksaimniecības zemju pārdošanai. Tas tika pamatots ar nepieciešamību rūpīgi izsvērt zemes tirgus noteikumus. Taču aizliegums tā arī palika spēkā 19 gadus.
No 2001. līdz 2020. gadam Ukrainas lauku iedzīvotājiem bija divas iespējas – vai nu pašiem apsaimniekot savu zemi, vai to iznomāt. Zemes nomas cenas Ukrainā ir zemākās Eiropā – aptuveni 60 dolāri par hektāru gadā, norāda "Currenttime". Nīderlandē tie ir 940 dolāri, bet Grieķijā 483.
Pārdošanas aizlieguma laikā Ukrainā radās zemes melnais tirgus. Veikli darboņi piedāvāja īpašniekiem atdot savu zemi uz visiem laikiem, noformējot fiktīvus sertifikātus. Arī paši laucinieki mēģināja meklēt veidus, kā zemi pārdot.
Saskaņā ar analītiskā portāla "VoxUkraine" datiem uz 2019. gada oktobri vien tīmeklī pārdošanā izlikti vairāk nekā 52 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemju.
Zelenska valdība vēlas atvērt legālu zemes tirgu, tādā veidā izskaužot melno tirgu, dodot iespēju lauciniekiem nopelnīt un papildināt valsts budžetu.
Pašreizējā "Tautas kalpa" iesniegtajā likumprojektā 2178-10 deputātiem jāizskata vairāk nekā četri tūkstoši labojumu, tāpēc vēl nav zināms, kāds būs gala variants.
Taču "Currenttime" izceļ galvenos apspriežamos punktus.
- Vai Ukrainas zemi būs atļauts pirkt ārzemniekiem? To solīts izlemt referendumā.
- Krievijas pilsoņiem rosina aizliegt pirkt zemi neatkarīgi no referenduma rezultāta.
- Norēķināšanās par zemes iegādi tikai bezskaidrā naudā.
- Skaidri izmantošanas noteikumi. Piemēram, uz šādas zemes nebūs atļauts celt ķīmiskās rūpnīcas.
- Viena persona drīkstēs pirkt ne vairāk par 10 tūkstošiem hektāru. Pirmajā likumprojekta versijā tie bija 210 tūkstoši hektāru vienam īpašniekam.
Ja likumu pieņems, parlamentam vēl būs jāizskata virkne likumprojektu par visu ar zemi saistīto jautājumu saskaņošanu. Ņemot vērā opozīcijas pretestību un centienus bloķēt parlamenta darbu, tas var aizņemt ilgu laiku.
Ukrainas valdības provizoriskās prognozes ir atvērt zemes tirgu 2020. gada beigās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
