Saskaņā ar aplēsēm, kuru rezultātus publicējis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums GFS, 62% vēlētāju likumprojektu atbalstījuši.
Likumprojektam atbalstu paudušas visas Šveices lielākās partijas, izņemot labējo Šveices Tautas partiju (SVP).
Atšķirībā no citām diskriminācijas formām, kas saistītas ar rasi un dzimumu, homofobijas izraisīta diskriminācija Šveicē līdz šim nebija pasludināta par pretlikumīgu federālā līmenī.
Šveices valdība 2019. gada decembrī veica labojumus likumos pret diskrimināciju, atļaujot ierosināt krimināllietas par homofobiju. Taču konservatīvās organizācijas iebilda pret šīm izmaiņām, apgalvojot, ka tās ierobežos vārda brīvību, un savāca likumā noteiktos 50 000 parakstu referenduma sarīkošanai.
Lai gan Šveicē lielākoties vērojama toleranta attieksme pret homoseksuālām attiecībām, Šveice atpaliek no savām kaimiņvalstīm, kad runa ir par geju un lesbiešu tiesisko aizsardzību.
Francijas, Austrijas, Dānijas un Nīderlandes kriminālkodeksi aizliedz homofobisku diskrimināciju.
Šveicē joprojām nav legalizētas arī viendzimuma laulības.
Homofobijas aizlieguma atbalstītāji norāda, ka, pat ja valstī homoseksuālas attiecības tiek akceptētas, to neatzīšana likuma priekšā rada kauna sajūtu un dažos gadījumos var novest cilvēku pie pašnāvības, kas sevišķi vērojams jaunāku cilvēku vidū.
Iespēja, ka jauni geji un lesbietes Šveicē izdarīs pašnāvību, ir divas līdz piecas reizes lielāka nekā heteroseksuālu cilvēku vidū.
Likumprojekta vislielākais oponents ir konservatīvā Federālā Demokrātiskā savienība, kas uzskata, ka likumprojekts ierobežos vārda brīvību un pakļaus cilvēkus sankciju riskam, ja viņi diskutēs par jautājumiem, kas saistīti ar viendzimuma attiecībām.
Saskaņā ar likumprojektu homofobiski komentāri ģimenes lokā vai draugu vidū netiks kriminalizēti, bet publiska nomelnošana vai diskriminācija pret kādu homoseksualitātes dēļ vai kūdīšana uz naidu pret šādu cilvēku runās, tekstos, attēlos vai ar žestiem būs aizliegta.
Valdība apgalvo, ka joprojām būs iespējamas debates par tādiem jautājumiem kā viendzimuma laulības un jaunais likums neaizliedz jokus.
"Kūdīšanai uz naidu jāsasniedz zināmu intensitātes līmeni, lai Šveicē tiktu uzskatīta par kriminālu," ziņu aģentūrai AFP norādīja kāds Šveices jurists, kurš specializējies mediju darbībā. Taču viņš atzina, varētu būt izņēmumi, ja ir iespējams pierādīt, ka, slēpjoties aiz mākslas vai jokiem, kāds patiesībā nodarbojas ar kūdīšanu uz naidu pret homoseksuāliem cilvēkiem.
Geju un lesbiešu tiesību aizstāvji jauno likumprojektu uztvēruši dažādi.
Organizācija "No to Special Rights!" iestājas pret to, apgalvojot, ka homoseksuāļu kopienai nav nepieciešama īpaša aizsardzība.
"Es cīnos par pieņemšanu un manas seksualitātes normalizēšanu. Bet man tas arī nozīmē nelūgt speciālu attieksmi," sacīja viens no organizācijas vadītājiem Mihaels Frauhigers.
Savukārt geju tiesību aktīvists 71 gadus vecais Žans Pjērs Zigrists atbalsta likumprojektu, kurā saskata līdzekli cīņai pret augošo neiecietību.
Bijušais skolotājs norāda, ka atbalsta vārda brīvību, bet "ne brīvību sacīt pilnīgi visu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
