Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien, 11. februārī, brīdinājis, ka jaunais koronavīruss ir "ļoti nopietns drauds" pasaulei.
"Ar 99% gadījumu Ķīnā tā joprojām ļoti lielā mērā ir ārkārtēja situācija šajā valstī, bet tas rada arī ļoti nopietnu draudu pārējai pasaulei," sacīja Tedross, atklājot konferenci, kurā aptuveni 400 zinātnieku apspriedīs vīrusa izplatību un iespējamās vakcīnas.
"Vissvarīgākais ir apturēt uzliesmojumu un glābt dzīvības. Ar jūsu atbalstu, to mēs varam izdarīt kopā," viņš piebilda.
Kopš pērnā gada 31. decembra, kad Ķīnā pirmo reizi tika identificēts jaunais koronavīruss, Ķīnā ar to inficējušies jau vairāk nekā 42 600 cilvēku un miruši vairāk nekā 1000.
Vīrusa inficēšanās gadījumi konstatēti aptuveni 25 valstīs, bet vissmagāk tas skāris Ķīnu.
Konferencē Ženēvā zinātnieki arī diskutēs par vīrusa izcelsmi. Pašlaik tiek uzskatīts, ka vīruss cēlies no sikspārņiem un tālāk izplatījies uz cilvēkiem cauri citiem dzīvniekiem, piemēram, čūskām un pangolīniem.
Pašreiz pret jauno koronavīrusu nav vakcīnas vai specifiskas ārstēšanas.
Tedross, kurš lūdzis vīrusa skartās valstis dalīties ar saviem datiem par šo slimību, aicināja uz globālu solidaritāti.
"Tas sevišķi attiecas uz dalīšanos ar paraugiem un rezultātiem. Lai savaldītu šo uzliesmojumu, mums nepieciešami atklāta un objektīva dalīšanās, ievērojot taisnīguma un objektivitātes principus," sacīja Tedross.
"Mēs ceram, ka viens no šīs sanāksmes iznākumiem būs vienošanās par vadlīnijām pētniecībai," viņš piebilda.
Vairāki uzņēmumi un institūti Ķīnā, Austrālijā, Francijā, Vācijā un ASV jau strādā pie vakcīnas pret jauno koronavīrusu, cenšoties paātrināt procesu, kas parasti ilgst vairākus gadus.
Jautāts, vai zinātniekiem no Taivānas tiks atļauts piedalīties konferencē, PVO amatpersonas sacīja, ka jā, bet tikai attālināti, līdzīgi kā zinātniekiem no Ķīnas.
Lai gan PVO tieši nekārto lietas ar Taivānu un atzīst tikai Pekinu, Taivānai agrāk tika bieži atļauts piedalīties ikgadējās asamblejās un sanāksmēs kā novērotājai.
Taču pēdējos gados, pateicoties Ķīnas ietekmei, Taivānas dalība PVO norisēs ir stipri ierobežota.
1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
