Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātās Krievijas konstitūcijas izmaiņas varētu būt varas saglabāšanas mēģinājuma plāns "B", pēc tam, kad viņam nav izdevies pierunāt Baltkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko veidot Krievijas un Baltkrievijas apvienoto valsti, raksta portāls "Bloomberg".
Putins 15. janvārī izziņoja izmaiņas konstitūcijā, kuras nākamo dienu laikā jau tika izstrādātas un nonāca apspriešanai parlamentā. Starp iecerētajām izmaiņām ir paredzēts radīt arī jaunu Valsts padomi.
Eksperti un Kremļa kritiķi uzskata, ka Putins ar šiem soļiem vēlas nodrošināt savas varas turpināšanos pēc 2024. gada, kad beidzas viņa pašreizējais prezidentūras termiņš. Viens no iespējamiem scenārijiem, ka Putins kļūst par Valsts padomes vadītāju.
Taču labojumi konstitūcijā varētu būt tikai varas saglabāšanas rezerves plāns "B", atsaucoties uz diviem vārdā nenosauktiem avotiem Kremlī, ziņo "Bloomberg".
Tā kā pašreizējā Krievijas konstitūcija nepieļauj Putinam palikt prezidenta krēslā pēc pašreizējā termiņa beigām 2024. gadā, izveidojot jau sen iecerēto Apvienoto valsti ar Baltkrieviju, Kremļa saimnieks varētu atkal kļūt par prezidentu, jo uz jauno valsti jau prezidentūrā pavadītie termiņi neattiektos.
Mēnesi pirms negaidītā paziņojuma par izmaiņām konstitūcijā Putins tikās ar Lukašenko un mēģinājis viņu pierunāt beidzot realizēt valstu apvienošanu, pastāstīja aģentūras avoti.
Tomēr Lukašenko tam nav piekritis, tāpēc kopš gada sākuma Baltkrievija izjūt šīs negribēšanas ekonomiskās sekas. Krievija nav piekritusi piegādāt kaimiņvalstij naftu ar iepriekšējiem nosacījumiem un ir samazinājusi piegāžu apjomu.
Jāatgādina, ka lēta nafta ir viens no galvenajiem Baltkrievijas ekonomikas balstiem. Baltkrievija iepērk Krievijas naftu ar atlaidēm, pārstrādā savos uzņēmumos un naftas produktus pārdot uz ārzemēm par tirgus cenām.
Taču tagad Krievija ir gatava pilnībā apturēt naftas eksportu uz Baltkrieviju, ja par to netiks maksāta tirgus cena, apgalvo avoti.
Lukašenko iepriekš ir atzinis, ka Putins ir mēģinājis viņu pārliecināt piekrist kopīgas valsts izveidei. Intervijā radio "Exo Moskvi" Lukašenko uzsvēra, ka šajā projektā nepiedalīsies.
Krievijas naftas un gāzes piegādes Baltkrievijai par īpaši izdevīgām cenām ilgus gadus bija galvenais labums, ko Minska saņēma par draudzību ar Maskavu un netuvošanos Rietumu blokam. Taču Krievijā veiktā nodokļu manevra rezultātā Krievijas energoresursi Baltkrievijai kļūst dārgāki un sašķobās arī abu valstu attiecības.
Eksperti uzskata, ka Kremlis izdara spiedienu uz Minsku, lai panāktu Baltkrievijas ciešāku integrāciju ar Krieviju.
Maskava un Minska jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vienojās par plānu veidot Krievijas un Baltkrievijas savienību jeb Apvienoto valsti. Tomēr plāns tā arī līdz galam nekad nav realizēts. Jautājums par Baltkrievijas ciešāku integrāciju Krievijā dienaskārtībā atgriezās pēc Putina pārvēlēšanas amatā 2018. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
