Turcijas spēki diennakts laikā Idlibā "neitralizējuši" vismaz 63 Sīrijas armijas karavīrus (attēlā - trešdien nofotografēta Sīrijas armijas tanku kolonna ceļā uz fronti), piektdien vēsta Turcijas mediji, atsaucoties uz Aizsardzības ministriju. Savukārt Sīrijas parlaments, saasinoties abu valstu jau tā saspīlētajām attiecībām, ceturtdien atzina armēņu genocīdu.
Kā skaidro mediji, ministrija terminu "neitralizēt" izmanto attiecībā uz karavīriem, kas padevušies, saņemti gūstā vai nogalināti.
Pēdējās nedēļas laikā situācija Idlibas provincē ir ievērojami saasinājusies, Turcijai veicot triecienus pa Sīrijas spēkiem, atbildot uz Turcijas novērošanas punktu apšaudi.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka saskaņā ar jaunāko informāciju Sīrijas armijas darbību rezultātā reģionā krituši 14 turku karavīri un vēl 45 guvuši ievainojumus. Erdoans trešdien draudēja uzbrukt Sīrijas režīma spēkiem visur, ja cietīs Turcijas karavīri, un apsūdzēja Damaskas sabiedroto Krieviju slaktiņu pastrādāšanā Idlibā.
Saskaņā ar 2018.gadā noslēgto vienošanos ar Krieviju, Turcija Idlibā izveidoja 12 novērošanas posteņus, lai nepieļautu valdības spēku uzbrukumu nemierniekiem.
Taču Sīrijas valdības spēki ar Krievijas atbalstu pērn sāka ofensīvu Idlibas provincē un turpina to, neskatoties uz Ankaras brīdinājumiem. Turklāt ceturtdien Sīrijas parlaments Osmaņu impērijā no 1915. līdz 1917.gadam notikušās armēņu masveida slepkavības atzina par genocīdu, pievienojoties vairāk nekā 30 valstu likumdevēju sapulcēm, kas šādu soli spērušas jau iepriekš.
"Šis parlaments nosoda un atzīst genocīdu, kas XX gadsimta sākumā osmaņu valstī tika pastrādāts pret armēņiem," teikts likumdevēju sapulces paziņojumā. "Mēs šobrīd pieredzam Turcijas agresiju, kas ir balstīta tajā pat naidpilnajā osmaņu domāšanā, kāda tā bija [Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa] Erdogana priekšteču noziegumos pret armēņu tautu," sacīja Sīrijas parlamenta spīkers Hammuda Sabags.
ASV Kongress decembrī atzina Osmaņu impērijā notikušo armēņu masveida slepkavošanu par genocīdu, ar to sadusmojot Turciju. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija bija pret šo soli.
Līdz Pirmajam pasaules karam visa mūsdienu Sīrijas teritorija un lielākā daļa armēņu apdzīvoto teritoriju atradās Osmaņu impērijas sastāvā. Osmaņu impērijas varasiestādes 1915. gada 24. aprīlī apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts vismaz pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.
Osmaņu impērijas armēņi tika deportēti uz Sīrijas tuksnesi, un daudzi zaudēja dzīvību ceļā vai koncentrācijas nometnēs (augstāk redzamajā vācu pulkveža Armina Vegnera uzņemtajā attēlā redzamie zēni miruši no bada Sīrijas tuksnesī, uzņemšanas datums gan nav zināms). Daži tika sadedzināti, citi noslīcināti, noindēti vai nomira slimību rezultātā, teikts tā laika diplomātu un izlūkdienestu liecībās.
Daudzi mēroja ceļu cauri Deir ez Zoras tuksnesim mūsdienu Sīrijas austrumdaļā. Deir ez Zoras genocīda memoriāls, kur bija apglabātas vairāku upuru mirstīgās atliekas, bija kļuvis par armēņu svētceļojuma vietu. Armēnijas prezidents Seržs Sarkisjans, 2010.gadā apmeklējot Deir ez Zoras memoriālu, sacīja, ka armēņiem šī vieta ir tas pats, kas Aušvica ebrejiem. Džihādistu grupējums "Daesh" 2014. gadā memoriāla kompleksu, kurā bija arī baznīca, uzspridzināja.
Līdz Sīrijas pilsoņkara sākumam Sīrija dzīvoja 350 000 armēņu, bet tikai Alepo vien - 150 000. Kad valdības spēki 2016. gadā pilnībā atkaroja nemierniekiem Alepo, tur bija palikuši vairs tikai 10 000 armēņu. Daudzi bija aizbēguši uz Armēniju un kaimiņvalsti Libānu, citi uz Kanādu un ASV.
Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011.gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.
Krievija ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada sabiedrotā, bet Turcija atbalsta vairākus no Sīrijas nemiernieku grupējumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
