Krievija vēlas Baltkrieviju aprīt, apgalvo Lukašenko  (103)

"Viņi integrāciju saprot kā Baltkrievijas aprīšanu. Tā nav integrācija. Tā ir inkorporācija. Es tam nekad nepiekritīšu," paziņoja Lukašenko kādas papīra rūpnīcas apmeklējuma laikā valsts dienvidaustrumos. "Es vienmēr cīnos, lai mūsu zeme paliktu suverēna un neatkarīga. Jūsu pirmais prezidents, kuru jūs kādreiz ievēlējāt, nekad nebūs pēdējais."

Spriedze Maskavas un Minskas attiecībās pieaugusi jau vairākus mēnešus, un sarunām par ciešāku integrāciju ieilgstot, Krievija apturējusi naftas piegādi Baltkrievijai, kamēr Lukašenko jau vairākkārt apsūdzējis Kremli centienos panākt abu valstu apvienošanos.

Pagājušajā piektdienā Sočos notika kārtējā Lukašenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunu kārta, taču arī tā noslēdzās bez vienošanās. Daudzi uzskata, ka Baltkrievijas pievienošana Krievijai ļautu Putinam saglabāt varu arī pēc 2024.gada, kad beidzas viņa pašreizējās prezidenta pilnvaras, jo viņš tad varētu kļūt par jaunās apvienotās valsts galvu.

Šobrīd Krievijas energoresursi nodrošina vairāk nekā 80% no Baltkrievijas energopatēriņa, taču, pieaugot Maskavas spiedienam, Lukašenko solījis atrast alternatīvus naftas piegādātājus. Viņš cer, ka attiecību uzlabošana ar Rietumiem varētu likt Krievijai piekāpties. Līdz šim Lukašenko izdevies vienoties par naftas piegādi no Norvēģijas, un šobrīd turpinās sarunas ar Kazahstānu.

Lukašenko, kas atradies pie varas jau ilgāk nekā 20 gadus un šogad, domājams, kārtējo reizi tiks pārvēlēts prezidenta amatā, acīmredzami nevēlas kļūt par Krievijas provinces gubernatoru, sarunā ar aģentūru AP norādījis Minskas politikas eksperts Aleksandrs Klaskovskis.

"Kremlim līdz šim nav izdevies Minsku iebiedēt, pirms prezidenta vēlēšanām apcērpot subsīdijas," atzīst Klaskovskis. Lukašenko piektdien norādīja, ka sarunas ar Krieviju turpināsies, taču vienīgi par ekonomisko integrāciju.