Kā liecina Krasikova mobilā tālruņa lietošanas dati, Krasikovs 2019. gadā ilgu laiku atradies FDD Īpašo uzdevumu centra treniņu bāzēs un bieži sazinājies ar FDD apakšstruktūras "Vimpel" darbiniekiem.
Cita starpā Krasikovs kontaktējies ar veterānu un "Vimpel" labdarības fonda vadītāju Eduardu Benderski, kurš arī vada Krievijas-Irākas darījumu padomi, turklāt viņam pieder tiesības uz Krievijas naftas objektu apsardzi Irākā.
Kā liecina mobilā tālruņa lietošanas dati, dažus mēnešus pirms Hangošvili slepkavības telefona sarunas Krasikova un Benderska starpā kļuvušas biežākas.
Viņi sazvanījušies arī 3. jūlijā, kad, kā apgalvo izmeklētāji, Krasikovs atgriezies no Brjanskas, kur ticis pie viltotas pases uz Vadima Sokolova vārda. Pie Hangošvili domājamā slepkavas izmeklētāji atrada pasi ar šādu vārdu.
Viņi sazvanījušies arī 28. jūlijā, kad Krasikovs saņēmis dokumentus par iekārtošanos darbā vīzas iegūšanai.
Benderskis izdevumam "The Insider" apgalvoja, ka nav pazīstams ar Krasikovu, un no tālākiem komentāriem atteicās.
Kā konstatēts pētījumā, 2019. gadā Krasikovs astoņas reizes apmeklējis FDD Īpašo uzdevumu centra bāzi Balašihā (kara daļu numur 35690). Pēdējo reizi tas noticis 8. augustā, dažas dienas pirms došanās uz Eiropu.
Gada laikā viņš apmeklējis treniņu bāzes Balašihā, Averkijevas ciemā, kā arī apvienības "Vimpel-A" biroju, kā arī ēku Maskavā Vernadska prospektā 12, kur atrodas FDD Nacionālais Pretterorisma centrs un Analītikas centrs.
Hangošvili piedalījās Otrajā Čečenijas karā un no 2001. līdz 2005. gadam bija lauka komandieris.
Viņš tika nošauts Berlīnē 24. augustā.
Aizdomās par Hangošvili slepkavību aizturēts Krievijas pilsonis Vadims K.
Vācijas prokuratūra uzskata, ka ar Hangošvili slepkavību ir saistīta Krievijas valdību un Čečenijas varasiestādēm.
"The Insider", "Bellingcat" un "Der Spiegel" ziņoja, ka aizdomās turamais ir Vadims Krasikovs, kas iepriekš bija izsludināts meklēšanā arī saistībā ar uzņēmēja Alberta Nazarova slepkavību 2013. gadā Maskavā. Vēlāk informācija par viņu no Krievijas Iekšlietu ministrijas un Interpola datu bāzēm pazuda.
Krievija noliedz līdzdalību Hangošvili slepkavībā.
2019. gada decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Hangošvili bija viens no Maskavas metro terorakta organizatoriem un ka Krievija vairākkārt lūgusi Vāciju viņu izdot.
40 gadus vecais Hangošvili tika nošauts pērn 23. augustā Berlīnes Mazajā Tīrgartenā. Aculiecinieki stāstīja, ka šāvienus no tuva attāluma uz upuri raidījis kāds vīrietis uz velosipēda, kurš vēlāk tika pamanīts, iemetot upē somu.
Policija vīrieti aizturēja un paziņoja, ka tas ir 49 gadus vecais Krievijas pilsonis. Sākotnēji viņš medijos tika identificēts kā Vadims S.
Tomēr "Bellingcat" noskaidroja, ka aizturētais vīrietis izmantojis viltus identitāti.
Patiesībā viņš ir 54 gadus vecais Vadims Krasikovs, kas uzaudzis Kazahstānā, bet vēlāk dzīvojis Sibīrijā.
Iepriekš Krievijas varasiestādes apsūdzējušas Krasikovu kāda uzņēmēja slepkavībā, kas 2013. gadā pastrādāta Maskavā. Arī toreiz slepkava izmantojis velosipēdu.
Sākotnēji Krievija ar Interpola starpniecību izsludināja Krasikovu starptautiskajā meklēšanā, taču vēlāk aizturēšanas orderi atsauca un apgādāja viņu viltus identitāti, norāda "Bellingcat".
Vācu mediji jau iepriekš pauduši aizdomas, ka Krasikovu savervējuši Krievijas slepenie dienesti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
